Hanzas savienības nozīme Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā. Melngalvju brālības rosība Rīgā

Hanza (vācu Hanse) 13.–17.gs.
Ziemeļjūras un Baltijas reģiona vācu tirdzniecisko pilsētu apvienība. Tā tika nodibināta ārzemju tirdzniecības interešu un privilēģiju savstarpējai nodibināšanai un aizsardzībai. Sāka veidoties 13.gs.1.pusē, kad pilsētas tirdzniecības nodrošināšanai noslēdza atsevišķus savstarpējus līgumus, līdz ar to pakāpeniski apvienojoties. Par Hanzas pilnīgu izveidošanos tiek uzskatīts 1367, kad cīņai pret Dāniju tika noslēgta tā sauktā Ķelnes konfederācija. Par Hanzas svarīgāko pilsētu bija izveidojusies Lībeka, bet Livonijā-Rīga.
Tā kā Ziemeļeiropā nebija stipras valstis, Baltijas jūras reģionā 13.–14.gs. Hanza kļuva par Ziemeļeiropas, Austrumbaltijas, Skandināvijas un daļēji pat Anglijas tirgu monopolisti. 14.–15.gs. Hanzas pamatu veidoja 70 pilsētas, bet pavisam tā apvienoja ap 200, tirdzniecisko pilsētu plašā reģionā. Galvenās Hanzas pilsētas bija vācu pilsētas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē – Lībeka, Hamburga, Brēmene, Rostoka, Vismāra, Štrālzunde. Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes – Hanzas dienas, kurās pilsētas centās saskaņot savas intereses un rīcību, jo Hanzai nebija kopīgu pārvaldes institūtu, kases un karaspēka. Tieši šinīs apspriedēs, ko vadīja Visbijas un Lībekas tirgotāji, tika pieņemti lēmumi, kas bija saistīti ar visām Hanzas pilsētām. Tur tika izlemti ne vien tirdznieciski, bet arī politiski un militāri jautājumi. Tā, piemēram 1368.gada 24. jūnijā hanzas pilsētu sanāksmē sūtņi vienojās par kara pieteikšanu Dānijai.

…