Tas tikai liecina, ka Igaunija pastiprināti domā par nākotnes attīstības perspektīvām. Un tomēr, korelāciju analīze un Grandžera cēlonības testa rezultāti pārsteidzoši parādīja, ka tieši Igaunijā resursu produktivitāte ir negatīva, bet Latvijā un Lietuvā šī tendence ir pozitīva! (Stundziene 2016, p. 350)
Kopumā, ja aplūko kā attīstījušās Baltijas valstis kopš neatkarības atjaunošanas, tad redzams, ka situācija nav vērtējama viennozīmīgi. No mēdijos pozicionētajiem viedokļiem, kā arī no analīzes par darbaspēka situāciju Baltijas valstīs, rodas viennozīmīgs priekšstats, ka vislabākā situācija ir Igaunijā, kura ir spējīga noturēt kvalificētus darbiniekus, un, kas jau pats par sevi ir rādītājs, ka ekonomiskā izaugsme Igaunijā ir apmierinoša. Un tomēr, ja aplūko diametrāli pretēju rādītāju, kā, piemēram, resursu izmantošana, tad kļūst redzams, ka Igaunijai šajā ziņā ir negatīva tendence, iepretī Latvijai un Lietuvai, kuras attīstās ar pozitīvu tendenci. Tas tikai pierāda, ka, vērtējot Baltijas valstu attīstību, nav iespējams situāciju vispārināt un pateikt, kurā valstī attīstība ir laba, kur nē. Ir dažādas sociālas un sociālekonomiskas sfēras, kur attīstība norit atšķirīgi.
…