Baltijas valstu drošība vispirms ir tieši atkarīga no Krievijas Federācijas agresijas Ukrainā 2022. gadā rezultāta, proti, no tā, kura puse gūs uzvaru, tomēr ne mazāk būtiska nākotnes perspektīvā ir arī Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk tekstā - NATO) loma Baltijas valstīs.
Krievijas Federācijas eskalācija un iesāktā “speciālā militārā operācija” Ukrainā š.g. 24. februārī, pieprasa nopietnu un stingru aizsardzības pozīciju no NATO alianses, kur Baltijas valstis tiek pozicionētas kā vājākais alianses punkts, galvenokārt ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Lai gan Amerikas Savienoto Valstu prezidents (turpmāk tekstā - ASV) Džo Baidens gan pirmās ārpolitikas runas laikā, Minhenes drošības konferences ietvaros , gan pēcāk citos publiskos paziņojumos ir apliecinājis gatavību aizstāvēt katru collu NATO teritorijas un īstenot ciešu sadarbību ar ASV partneriem, tostarp ar Baltijas valstīm, tomēr Baltijas valstu drošības kontekstā ar to var nebūt pietiekami. Baltijas valstu drošību ietekmē vairāki aspekti, kuri neatkarīgi no NATO rīcības, sagādās ievainojamības arī nākotnē.…