Bezapzinātais un tā saturs

Cits vērtīgs mūsdienu zinātnes sasniegums par cilvēku, kuru pielieto mūsdienu astroloģijā, tā ir mācība par bezapzinīgo. Pēc savas būtības tā ir ļoti veca mācība, tā ir nākusi no Platona laikiem, pats termins parādās F.Hartmana “Bezapziņas filozofijā”. Zinātnē to pielietoja Z.Freids, piedodot tam mazliet šaurāku jēgu. Mēs izskatīsim šo jēdzienu no K.Junga padziļinātās psiholoģijas redzes viedokļa, kur tas ir izstrādāts jau pilnīgāk. Gandrīz visas mūsdienu astroloģijas skolas izmanto K.Junga analītiskās psiholoģijas sasniegumus. Dens Radiers un Bruno Hubers, Fr.fon Kleklers un Marks Džouns savas sistēmas veido, balstoties uz šīs psiholoģijas skolas atziņām. Mēs varam tikai ļoti īsi aprakstīt tās pamatvirzienus un parādīt tās saistību ar astroloģiju.
Katra cilvēka apziņas stāvoklis, pirmkārt, ir tas, ko viņš zina, ko viņš apzinās un izprot. Teorētiski šis laiks ir bezgalīgs – mūsu zināšanas pastāvīgi pieaug. Bet praksē tomēr viss ir nedaudz savādāk. Apziņa vienmēr saduras ar ierobežojumiem, kad cilvēks saskaras ar to, ko viņš nezin. Tas, ko mēs nezinām var būt gan ārpus mums, gan mums iekšā. Tas, kas atrodas mums iekšā, bet, ko mēs neapzināmies, un neskatoties uz šo neapzināšanos tāpat tas mūsos eksistē, tiek saukts par bezapzinīgo.…