Dažādu līmeņu ar arheoloģisko mantojumu saistīto dokumentu un aktu salīdzinājums

Katra kultūras pieminekļa, tai skaitā arī arheoloģiskā pieminekļa, aizsardzību, saglabāšanu, izmantošanu, uzskaiti un jebkādu citu darbību, kuru var veikt ar šo pieminekli, uzrauga dažāda līmeņa iestādes un likumdošanas. Katrai no tām ir savs mērķis un uzdevumi, jo zemākas instances iestāde, piemēram, pašvaldība, jo detalizētāki noteikumi un vīzijas, kas saistīti ar kultūras mantojuma izmatošanu, aizsardzību un saglabāšanu. Jo augstāka līmeņa iestāde, piemēram, Eiropas Padome, jo vispārinātāki noteikumi un regulas. Šajā esejā es apskatīšu dažāda līmeņa likumdošanas un vīzijas, kuras saistītas ar kultūras mantojumu, īpaši ar arheoloģisko mantojumu. Kā mazāko apskatāmo struktūrvienību esmu izvēlējies Siguldas novadu, tai seko valsts likumdošana un tai pakļautās uzraudzības iestādes, šeit domāta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Kā pašas vispārinātākās tika apskatītas starptautiskās konvencijas, kuras ir saistošas arī Latvijas Republikai. Esejas mērķis ir apskatīt iespējamās atšķirības un pat pretrunas šajos tik dažāda līmeņa dokumentos un organizācijās, kā arī censties saprast kā un kādā veidā tie papildina viens otru.
Kā jau iepriekš tika pieminēts, tad kā pirmo apskatīšu viszemākā līmeņa iestādi, kura atbild par kultūras vērtību saglabāšanu Latvijas Republikā – pašvaldību. Manā gadījumā tīri personīgu iemeslu dēļ esmu izvēlējies Siguldas novadu (pats esmu no Siguldas un šajā pašvaldībā esmu strādājis jomā, kura cieši saistīta ar kultūras mantojumu un kultūras pieminekļiem, tai skaitā, ar arheoloģiskajiem).…