Latvijas dibināšanas dokumentos norādīts, ka Latvijas valsts dibināšanas mērķis bija izveidot demokrātisku taisnības valsti. Tāda ir arī Latvijas valsts pastāvēšanas jēga. Viena no demokrātiskas tiesiskas valsts tiesību sistēmas raksturojošām pazīmēm ir tās iekšējā saskaņotība, kas iezīmēta jebkurā konstitūcijā kā konkrētās sabiedrības kopējās gribas nesēja un vērtību krātuve. Demokrātijas principa īstenošana veicina valsts brīvību un tās iedzīvotāju vienlīdzību, bet kā šis princips tika ievērots valstī, kura pakļauta padomju varai? Padomju tiesu iekārta tika balstīta uz sociālisma principa: “No katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba”, kas izriet no 1936. gada pirmās Padomju Sociālistiskās Republikas Savienības (PSRS) konstitūcijas 12. panta. Šis padomju tiesību princips šķiet pretrunā demokrātijas idejai, kas liek uzsvaru uz pamattiesību aizsardzību. Bet varbūt šādos padomju laika saukļos tomēr ir atrodams arī kādas demokrātiskas iezīmes? Šo jautājumu darba autore iztirzās savā darbā, izvērtējot padomju konstitūciju attīstību no 1936. gada redakcijas, līdz 1977. gada redakcijai. Ierobežotā darba apjoma dēļ, darba autore izskatīs tēmu, balstoties uz padomju konstitūcijām.…