Demokratizācija: vēlēšanas kā vispārējas kontroles mehānisms

Vēlēšanu sistēmas reforma Latvijā: nepieciešamība un iespējamība. Lai uzmanību veltītu vēlēšanu sistēmas reformai Latvijā, ir nepieciešams noskaidrot vēlēšanu sistēmas tipus, un to nozīmi demokrātijas veicināšanā. Jāpiemin, ka velēšanu sistēma ir metode, kas tiek pielietota, lai balsojuma skaitlisko rezultātus pārvērstu deputātu mandātu sadalījumā, vai arī lai noteiktu uzvarētāju. Katras demokrātiskas valsts vēlēšanu sistēma ir viens no pašiem svarīgākajiem institucionālajiem mehānismiem, kas sekmē vai arī tieši otrādi ierobežo politisko sacensību. Politikas pētnieki un zinātnieki norāda, ka ar vēlēšanu sistēmas palīdzību ir iespējams izveidot likumdevējinstitūciju, kas iespējami adekvāti atspoguļo elektorāta viedokļus; veidot valdību, kādu vēlas elektorāta vairākums; radīt stabilu un spēcīgu valdību; izraudzīt tādus deputātus, kas spēj definēt un risināt sabiedrības problēmas. Ir iespējams norādīt trīs galvenos vēlēšanu sistēmas tipus: mažoritārās sistēmas, proporcionālās sistēmas un jauktās sistēmas. Mažoritārā vēlēšanu sistēma savukārt tālāk iedalās vienkāršajā vairākumā, kur uzvarētājs iegūst visu. Nākošais apakštips tips ir alternatīvais balsojums, kur uzvarētājam jāiegūst vairāk par pusi no vēlētāju atbalsta. Pastāv arī trešais apakštips, proti, atkārtotā balsošana: Lai iegūt mandātu jau pirmajā kārtā, kandidātam ir nepieciešams savākt vairāk par 50 % balsu, ja tas netiek izdarīt, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kurās nepiedalās kandidāti, kas pirmajās vēlēšanās ieguva nenozīmīgu atbalstu. Proporcionālā vēlēšanu sistēma tālāk tiek iedalīta partiju sarakstos, nododamās balss sistēmā un nenododamās balss sistēmā. Savukārt jauktā vēlēšanu sistēma tiek iedalīta paralēlajā balsošanā un jauktajā sistēmā. …