ECT vērtējot to, vai lietā saskatāmas netiešas diskriminācijas pazīme, t.i., vai normas par 28 gadiem piemērošana praksē rada nesamērīgas sekas personām, kuras ir ieguvušas Dānijas pilsonību naturalizācijas ceļā un nav etniski dāņi, pamati pieņēma, ka lielākā daļa Dānijā dzimušu un dzīvojošu pilsoņu, kuras varētu izmantot normu par 28 gadiem, pēc tautības ir dāņi, kamēr personas, kas, tāpat kā sūdzības iesniedzējs, Dānijas pilsonību iegūst vēlākā dzīves posmā, un tādēļ tajā pašā vecumā nevar izmantot normu par 28 gadiem, pieder citai tautībai. Arī tas, ka citu tautību pārstāvji, kas dzimuši Dānijā vai agrā vecumā ieradušies Dānijā, arī var izmantot normu par 28 gadiem, nemaina faktu, ka šī norma netieši nostāda labvēlīgākā situācijā dāņu tautības Dānijas pilsoņus. Šādā situācijā pienākums pierādīt, ka atšķirīgai attieksmei ir leģitīms mērķis un tā ir ar etnisko izcelsmi nesaistītu objektīvu faktoru rezultāts, gulstas uz valdību.
ECT konstatēja, ka sākotnēji norma par 28 gadiem tika pieņemta, lai novērstu negatīvās sekas tiem Dānijas pilsoņiem, kas bija izvēlējušies ģimeni veidot ārvalstīs un kuriem tādēļ bija grūti pierādīt visas ģimenes ciešo saikni ar Dāniju. ECT ieskatā Dānijas apgalvojums, ka normas par 28 gadiem leģitīmais mērķis bija nodrošināt labāku migrantu integrāciju sabiedrībā, pamatojās uz aizspriedumainiem un neobjektīviem argumentiem par Dānijas pilsoņiem, kas nav etniskie dāņi, proti, augšminētās normas izstrādes dokumentos tika minēti “laulību paradumi” izvēlēties dzīvesbiedru “no savas izcelsmes valsts”, kas it kā veicinot izolāciju un apgrūtinot nesen Dānijā ieradušos ārvalstnieku integrāciju. ECT uzskatīja, ka atbilde uz jautājumu par to, vai Dānijas pilsonis ir izveidojis tik ciešu saikni ar Dāniju, ka ģimenes atkalapvienošana ar laulāto-ārvalstnieku būs sekmīga integrācija, nevar būt atkarīga tikai no tā, cik ilgi personai ir Dānijas pilsonība. Balsojumā ECT atzina, ka ir noticis ECK 14.panta saistībā ar 8.pantu pārkāpums.
…