Katrā uzņēmumā jācenšas panākt kolektīvo darbu. Tas nozīmē sadarbību bet ne draudus, kā notiek dažos uzņēmumos, kur vadītājs uzskata sevi augstāk par citiem. Ka viņam ir vara, un ar tās palīdzību var padotos neuzskatīt par sev līdzīgiem, bet zemāk. Vadītājam nepieciešams sadarboties ar savu darba grupu, ar savu “bossu” ( īpašnieku ), ar citiem uzņēmuma menedžeriem.
Nereti menedžeri organizē savā uzņēmumā ciešas, var teikt “ģimenes” attiecības. Bet tas savukārt traucē sadarbībai un normālām attiecībām ar citiem uzņēmuma darbiniekiem. Darba grupa pārvēršas par savdabīgu reliģisko organizāciju ar likumiem, mērķiem un noteikumiem, kas saprotami un pieņemami tikai šai grupai un tās vadītājs paliek – par organizācijas idolu. Grupas uzmanība tiek virzīta iekšpusē, perspektīva krietni sašaurinās, samazinot uzņēmumā tās augšanas potenciālu. No citas puses ja vadītājs pamet savu kolektīvu, veltē vairāk uzmanības apkārtējiem, tas viss samazina grupas darba kvalitāti un apjomu.