Esejas rakstīšanai es izvēlējos Nijo „Nelūgts stāsts” (Towazugatari) un Kamo no Chomei darbu „Hōjōki”. Agrāk man nebija gadījies rakstīt esejas par literāriem darbiem, un jo īpaši par Japānas literatūras darbiem. Es mēģināšu izanalizēt šos darbus, atklāt šo divu darbu savējo sapratni. Iespējams, manai esejai būs literāri kritisks raksturs, taču tā es varēšu paust savējo attieksmi pret šiem darbiem, dot savu, iespējams, subjektīvu novērtējumu. Savējā esejā es atbalstīšos uz šī darba manējo sapratni, saturu, bet tāpat vēsturiskus datus, izziņu literatūru. Ir svarīgi izstāstīt ne tikai par darbu, bet arī par tas autoru, jo ir literatūras žanri, kur paša autora biogrāfija ir viņa darbu prototips...
Grāmata „Nelūgts stāsts” tika radīta aptuveni XV.gs. Sākumā, kuras autore ir galma dāma Nijo. „Nelūgts stāsts” ir autobiogrāfisks darbs.
Šī grāmata atradās aizmiršanā apmēram septiņi gadsimti, un tikai 1940.gadā tika nejauši atklāta grāmatu krātuvē pilu zemju dzīlēs, starp seniem rokrakstiem. Tas bija saraksts, ko uzrakstīja XVII gadsimta nezināms pārrakstītājs no zaudētā oriģināla. Atraduma vērtība neizsauca šaubas, bet rokrakstam no jauna nepalaimējies - Japānas 1940. gadu iekārtai nebija vietas tāda veida publicējumiem. Lasītājiem tā kļuva pieejama tikai XX. gs. 60.gados.
Nijo stāsts, patiesīgi zīmējošs sadzīvi un tikumus, kas eksistēja pat senā pagātnē, Japānas galmā skanētu ar nepieļaujamu disonansi, jo tolaik Japānā bija imperatora kults, kas pieņēma aizvien lielāku lomu. Šīs grāmatas rašanās kļuva par sensāciju Japānas literārās aprindās, piesaistīja Japānas un ārvalstu zinātnieku uzmanību, un ar laiku arī plašu lasītāju aprindu. Nijo autobiogrāfiskais stāsts ieņēma cienīgu vietu Japānas literatūras klasiskā mantojumā, kļuva par vienu no neatņemamam tās posmiem, paradīja mums viduslaiku Japānas spilgtās un jaunas robežas. Towazugatari ir viens no labākajiem memuāru paraugiem, uzrakstītājiem klasiskā periodā. Ir labi redzama Murasaki Shikibu darba „Genji monogatari” ietekme, kas ir pierādīts ar lielu skaitu pieminējumu un taisnu imitāciju. Stils ir skaidrs, ar izsmalcinātām raksturojumiem.
…
