Domāju, ka nākotnē šai profesijai ir lielas iespējas gan ārzemēs, gan Latvijā, kur dizainera profesija pašreiz piedzīvo savu izaugsmi, tādēļ nevar viennozīmīgi nosaukt visas profesionālās iespējas. Jāņem vērā tas, ka šī profesija ir ļoti atkarīga no valsts ekonomiskajiem un rūpnieciskajiem rādītājiem, kas rada ietekmi uz tirgu kopumā. Rezumējumā var teikt, ka dizainera profesija ir perspektīva, bet diemžēl pagaidām vēl ne visi tās novirzieni ir apgūstami pie mums. Tāpēc Latvijas sabiedrībai kopumā ir izdevīgi, ka daļa vietējo dizaineru pieņem ārzemju klientu pasūtījumus, tādējādi iepazīstoties ar tendencēm pasaules dizaina jomās, pielāgojot savus darbības virzienus jaunajām vajadzībām, pēc tam šo pieredzi piedāvājot patērētājiem Latvijas tirgū. Šādā ceļā arī izlīdzināma plaisa, kas atšķir Latviju no attīstītākajām Eiropas valstīm vai ASV.
Dizainera darbs, procesā nemitīgi iesaistot jaunākās tendences un izanalizējot vajadzības, ir emocionāli piesātināts – galu galā, dizainers saņem ne tikai savai darbībai, mērķtiecībai un veiksmei atbilstošu atalgojumu, bet arī emocijas, ko pašam sniedz paveiktais darbs un izpētes process, tāpat arī apziņa, ka rezultāts spēj iepriecināt citus, uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Iespējams, tieši šīs nemateriālās vērtības visvairāk motivē dizaineram turpināt iesākto, pievērsties jauniem novirzieniem un eksperimentālā ceļā izgudrot ko pavisam jaunu, iegūt popularitāti, vai pat iekļūt kādā dizaina vēstures grāmatā nozīmīgāko dizaina ikonu autoru sarakstā.
…
