Ēriha Marijas Remarka "Triumfa Arka"

Ro­mā­nu “Tri­um­fa ar­ka” vā­cu raks­tnieks Ē. M. Re­marks sa­rak­stī­jis 1946.ga­dā Ame­ri­kā, Ņu­jor­kā. Ta­jā at­tē­lo­tie no­ti­ku­mi ri­si­nās ot­rā pa­sau­les ka­ra priekš­va­ka­rā, 1938. – 1939.ga­dā, Fran­ci­jā. Gal­ve­no uz­ma­nī­bu au­tors ir vel­tī­jis emig­ran­tu lik­te­nim sve­šā zem­ē, to ga­rī­gās un fi­zis­kās ek­sis­ten­ces pro­blē­mu at­aino­ju­mam. Ro­mā­na cen­trā ir Pa­rī­zes ot­rā, tum­šā pus­e, ku­ru pār­stāv ne­vie­nam ne­va­ja­dzī­gie, sa­bied­rī­bai lie­kie cil­vē­ki – pros­ti­tū­tas, zag­ļi, bez­pa­jum­tnie­ki un emig­ran­ti.
Re­marks ša­jā, kā arī pā­rē­jos sa­vos ro­mā­nos at­tē­lo vien­tu­ļa cil­vē­ka cen­tie­nus iz­dzī­vot sve­šas tau­tas vi­dū sa­viem spē­kiem. Re­mar­ka rā­dī­tā sa­bied­rī­ba ir ne­sen pār­dzī­vo­ju­si pa­sau­les ka­ru un tas ir stip­ri ie­spie­dies cil­vē­ku ap­zi­ņās un iz­mai­nī­jis tos pil­nī­bā. Sa­bied­rī­bā ir ie­sak­ņo­ju­šies prin­ci­pi, kas pa­vēl rū­pē­ties ti­kai par se­vi. Ir at­klā­jies iz­dzī­vo­ša­nas in­stinkts, kas ag­rāk bi­ja ap­slēpts un nu pār­dzī­vo­tais to ir iz­cē­lis die­nas gais­mā. Šis iz­dzī­vo­ša­nas in­stinkts arī no­sa­ka at­tiek­smi pret līdz­cil­vē­kiem. Šā lai­ka cil­vē­ki ir daudz no­slēg­tā­ki, sav­ru­pā­ki un ego­is­tis­kā­ki. Viens ot­ru tie vē­ro ar ne­uz­ti­cē­ša­nos, slēp­tām aiz­do­mām un ap­rē­ķi­nu. Re­marks spil­gti pa­rā­da vie­tē­jo ie­dzī­vo­tā­ju vien­al­dzī­bu pret tiem ne­lai­mī­ga­jiem, ku­rus lik­te­nis ie­ve­dis vi­ņu vi­dū. Sa­bied­rī­bas at­tiek­sme pat ir kla­ji ne­ga­tī­va pret imig­ran­tiem kā pret trau­cēk­li. Fran­čiem bēg­ļi ir kā so­ci­āla sli­mī­ba, kas plaukst un zeļ Pa­rī­zes no­ma­lēs.…