Domāšanas īpatnības pirmsoperacionālajā stadijā pirmsskolas vecuma bērniem (4 -7 gadi) pēc Ž.Piažē teoretiskā pamatojuma

Domāšanas īpatnības pirmsoperacionālajā stadijā pirmsskolas vecuma bērniem (4 -7 gadi) pēc Ž.Piažē teoretiskā pamatojuma

Šajā vecumā, bērniem ir raksturīga spēcīga redzes uztvere, kas noved pie loģiskās uztveres veidošanās: bērns pagaidām nespēj pierādīt, apspriest vai ģenerēt vispārinājumus, bet veido vienkāršas likumsakarības un secinājumus.
Bērns redz lietas tādas, kādas tās ir viņa tiešajā uztverē, kas ir egocentriskā un balstās tikai uz bērna iekšējo sajūtu un loģiku, bez dažādu skatupunktu uztveres. Bērns domā ka saule, vai mēness un zvaigznes, vienmēr seko viņam, apstājoties, kad viņš pats apstājas, vai braucot ar mašīnu ceļojumā, bērnam liekās, ka visa pasaule skrien ātri garām, bet bērns un mašīna paliek nekustīgi. Kā piemēru varu arī minēt to, ka braucot ar mašīnu vai ejot pa ielu, mana meita vēl nespēj uztvert to, ka citas mašīnas un cilvēki neseko tieši mums, mēs vienkārši dodamies vienā virzienā. Pirmskolas vecuma bērns ļoti lēni un pakāpeniski pāriet no reālismā uz objektivitāti. Piemēram, viņš uzskata, ka visas lielās lietas ir smagas, bet mazās — vieglas, un tikai vēlāk sāk saprast, ka dažas lietas, kas ir smagas viņam, var būt vieglas citiem, ka arī izmērs ne vienmēr nosaka to, cik daudz sver objekts.…