Dzīves paradoksalitāte Jāņa Ezeriņa novelēs "Kādas blusas stāsts", "Mērkaķis" un "Kaprači"

Manuprāt, spilgtākais paradoksa piemērs ir novele ”Kādas blusas stāsts”. Tajā stāstītais uzsver mūsdienu pieņēmumu, ka es pats daru visu pareizi, kā nepatiesu, parādot cik pretrunīgi cilvēks izturas pret trauslo pasauli sev apkārt. Šoreiz galvenā loma ir blusai un viss stāsts ir veidots kā tās iekšējais monologs. Attēlotā sieviete šajā stāstā visiem pārmet par to ka ir parādījušās blusas, bet nevienā brīdī nav gatava uzņemt kaut daļu no vainas sev un noniecina blusu. Stāsts cenšas noraksturot mūsu nicinošo un augstprātīgo nostāju pret kaut ko kas ir mazāks par mums. Bet, paradokss šajā novelē ir pretruna par to ka tomēr šī ir tikai blusa un ir liela iespēja, ka šāda veida kukaiņiem nav pašiem savu domu.…