Eiropa 19 gadsimtā un 20.gadsimta sākumā: Vācijas reālpolitika, jaunais imperiālisms un saspīlējumi, kas noveda līdz Pirmajam pasaules karam

Krievija arī mūsdienās turpina bruņoties un ir drauds visai Eiropas savienībai, bet pateicoties ASV atbalstam un NATO izveidei Krievijas pierobežas valstis, kuras ir Eiropas Savienībā ir nodrošinātas sabiedroto armiju klātbūtni.
Tiek uzskatīts, ka izvairīties no kara bija iespējams, jo nebija pietiekoši daudz iemeslu, lai sāktos karš starp abām aliansēm. Antante tika izveidota, jo tās dalībvalstīm bija bailes no Vācijas iespējamās agresijas, bet 1908. gadā izveidojās starptautiska krīze, jo notika Bosnijas-Hercegovinas krīze, kurā radās domstarpības starp Austroungāriju un Osmaņu impēriju. Līdzīga situācija notika 1992. gadā, kad izcēlās karš starp Bosniju-Hercegovinu un Serbiju.
Kopumā ir skaidrs, ka 19. gadsimta beigās un 21. gadsimtā Vācijai ir noteicoša loma politikā. Vācija ir izveidojusies par lielvalsti un tā ir atradusi līdzīgi domājošas valstis, kuras vairs nevēlas piedzīvot savstarpējus konfliktus. Vācija 19. gadsimta beigās bija ļoti pret Franciju, bet mūsdienās šīs abas valstis sadarbojas un cenšas cīnīties pret Krievijas provokācijām. Mūsdienu Eiropā valda miers un iedzīvotāji vairs nevēlas piedzīvot karus, jo ir bijis pietiekami daudz asiņainu konfliktu. Attīstītajām Eiropas valstīm mūsdienās uzbrukumus veic, radikāli noskaņotas personas, bet tā vairs nav tieša starpvalstu agresija.
…