Partija, kura vēlēšanās startēja ar 17. kārtas numuru - Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ieguva 58991 balsi – 7,45% no kopējo vēlētāju balsu skaita. Arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uz Eiropas Parlamentu bija tiesības sūtīt vienu visvairāk balsis ieguvušo deputātu – Robertu Zīli. Savos vēlēšanu biļetenos Roberta Zīles kandidatūru EP deputāta vietai bija atbalstījuši 35271 iedzīvotāji, kamēr to izsvītrojuši bija tikai 817 iedzīvotāji. Tas pierāda, ka šis deputātam sabiedrībā uzticas salīdzinoši vairāk, nekā citiem, jo cilvēku skaits, kas viņu ir izsvītrojuši, ir niecīgs.
Visbeidzot pēdējā partija, kuras kandidāts iekļuva Eiropas Parlamentā ir partija „Jaunais Laiks”. Jauno Laiku šajās vēlēšanās bija atbalstījuši 6,66% iedzīvotāju – kopskaitā 52751. No partijas „Jaunais Laiks” Eiropas Parlamentā darbojas Arturs Krišjānis Kariņš. 21207 iedzīvotāji Kariņu bija atbalstījuši kā labu kandidātu Eiropas Parlamentam, savukārt 2087 iedzīvotāji viņu no saviem vēlēšanu biļeteniem bija izsvītrojuši.
Pārējās vienpadsmit partijas, kas kandidēja Eiropas Parlamentam, tajā neiekļuva. To vidū bija tādas partijas kā Politisko partiju apvienība "Libertas.lv", Zaļo un Zemnieku savienība, "Sabiedrība citai politikai", Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Partija "Visu Latvijai!", "Tautas partija", PAR DZIMTENI!, Rīcības partija, "Kristīgi demokrātiskā savienība", Osipova partija, un "Latvijas Atdzimšanas partija".
No šiem vēlēšanu rezultātiem var secināt, ka tās partijas un to kandidāti, kuri iekļuva Eiropas Savienībā bija ieguvuši vislielākās iedzīvotāju simpātijas. Tas nozīmē, ka partiju priekšvēlēšanu kampaņas ir bijušai iedzīvotājiem saistošākas, nekā pārējo partiju programmas. Protams, lielu lomu spēlēja arī partiju līdz šim veiktie solījumi un to pildīšana vai nepildīšana.
…
