Vispārēja cilvēktiesību deklarācija, kuras autori vērsās pie ļoti atšķirīgu kultūru un labklājības valstīm, noteica deklarācijā ietvertās tiesības kā kopējo standartu, arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ietvertās normas šajā sfērā konkretizēja ANO 1966. gada starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, nosakot to izpildi atbilstoši katras valsts resursiem.
Attiecībā uz ekonomiskajām tiesībām, sociālajām un kultūras tiesībām nav īstas vienotības par šo tiesību juridisko dabu vai arī citas skaidras un vispārpiemērojamas definīcijas, tādēļ, analizējot katru tiesību, vēl vairāk ir nepieciešams atsaukties uz starptautisko dokumentu izstrādāšanas gaitu, sekojošo ANO praksi un zinātnieku viedokļiem. Pats par sevi saprotams, ka katrs atsevišķas tiesības saturs tiek konkretizēts valstu praksē.…