Eņģelis

Bija auksts un drēgns janvāra rīts. Jūliju pamodināja zaru sitieni pa loga rūti. Viņa smagi nopūtās, jo pulkstenis bija tikai trīs naktī. Meiteni jau ilgu laiku mocīja bezmiegs, pa galvu šaudījās dažādas domas, par vasaru, mīlestību, laimi. Jūlija sastinga, apmaldījusies savās domās. Viņa sāka domāt par to, vai viņa vispār zina, kas ir mīlestība, kas ir prieks. Ar šīm sarežģītajām domām meitene aizmiga. Viņu pamodināja skaļais modinātāja zvans. Meitene nopriecājās, ka beidzot ir pienākusi jauna diena, Jūlija jaunu dienu uzskatīja pat par jaunu iespēju, iespēju kaut ko apgūt, uzzināt un izprast. Viņa piecēlās no gultas, un taisnā ceļā devās uz vannas istabu. Pēc tam Jūlija apģērbās un gāja uz virtuvi, jau koridorā bija sajūtama stipra kafijas smarža. Iegājusi virtuvē, meitene apsveicinājās ar tēvu, kurš sēdēja pie galda un malkoja rīta kafiju.…