Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
5,49
You save:
0,99 (18%)
Discounted price*:
4,50
Purchase
Add to Wish List
ID number:517484
Author:
Evaluation:
Published: 28.10.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

No vienas puses Eiropas Savienību var uzskatīt par vidusceļu, par kaut ko unikālu, starp supervalsti un veidojumu, kurā dalībvalstu izpildvara daļēji tiek atdota centrālajai pārvaldei, kura kontrolē dalībvalstu noteiktos jautājumos. Līdz ar to, no likumīga viedokļa eiropeiskums pastāv, tā kā ir centrālas institūcijas, kuras tiek uzskatītas par leģitīmām, neskatoties uz to, ka ES teritorijas etniski ir ļoti atšķirīgas. Manuprāt, no vienas puses eiropeiskums ir leģitīma nacionalitāte, kurai pakļaujas nācijvalstu intereses. Tajā pašā laikā, eiropeiskums ir mehāniski nevis dabiski veidots process, kuram daļa no Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem nemaz nepiekrīt. Respektīvi, ja es negribu piederēt kādai etniskajai grupai, tad es neesmu šajā etniskajā grupā. Te ņemot vērā arī to, ka etniskās grupas vieno ne tikai juridiskais pamats un teritorija, bet gan galvenokārt valoda, kopīga izcelsme, piedzīvotā vēsture. Un lai arī mūsdienās ES valodas ir 23 jeb mana valoda ir tikai 1/23 no Eiropas valodām, manuprāt, pietrūkst arī vēsturiskās saiknes un kopējās identitātes apziņas, nevis spēcīgā dalījuma Rietumu, Centrālajā, Ziemeļu vai Austrumu Eiropā. Tieši tas, pēc manām domām, padara eiropeiskumu un Eiropas identitāti par vēl ļoti jaunu procesu, kurš nav paspējis iesakņoties, īpaši ņemot vēra to, ik pa laikam ES paplašinās. Tur arī paradās kā kopīgais trūkums starp dalībvalstīm, kas arī var arī ne tikai apgrūtināt kopēju identitātes veidošanos, bet arī radīt jaunus konfliktus, rodas ne tikai vēsturisko, ekonomisko, reliģisko, u.c., iemeslu dēļ, bet arī dēļ pastāvošo kopīgo kultūras vērtību trūkuma. Lai arī pastāv karogs un 9. maijs, tas ir ievērojami par maz, lai tik ģeogrāfiski lielā teritorijā veicinātu kopēja identitātes sajūtu.
Tur pat es uzskatu, ka eiropeiskums sava ziņa ir arī pastāvošo nāciju pastiprināta aizstāvēšana, tā kā dalībvalstis meklē un strādā sadarbībā, lai pārstāvētu tieši savas nācijvalsts intereses. Un tieši tas, meklējumi pēc efektīvas nacionālo interešu pārstāvēšanas, pastiprina jau esošo nacionālismu un piederību pie noteiktas identitātes, nevis Eiropas identitātes. To visnotaļ var arī atspēlēt uz nacionālo pārstāvju Eiropas Parlamentā un vietējo politiķu pleciem, kā centienus iegūt elektorāta atbalstu, spēlējot nacionālisma kārti, tomēr tas jau nepieder pie šīs esejas tēmas.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,85 €
Work pack Nr. 1350039
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Europeanness - jaunas nacionalitātes rašanās vai esošo stiprināšana”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/517484

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register