Trojas karš. Viens no vēsturiskajiem mītiem, kas visvairāk apdziedāts un ieguvis milzīgu atpazīstamību vēl mūsdienu sabiedrībā. Kādēļ? Šis fenomens nav īsti noskaidrots – it kā ir pietiekami daudz vēsturisku aktivitāšu, ko varētu pieminēt Trojas kara vietā, piemēram, Herkuless (Hērakls) – šim varonim par godu pat tika demonstrēts apšaubāms maz budžeta seriāls, kurš kādu laiku bija visai iecienīts gados jaunās auditorijas vidū un, tomēr šī mītiskā personāža vārds izsauc mazāk asociāciju kā Trojas karš.
Ņemot vērā savu nozīmību, šis notikums ir izpelnījies sev ļoti kvalitatīvu pilnmetrāžas mākslas filmu, tomēr ir dažas problēmas – hronikas, kas vēsta par grieķu un trojiešu cīņu ir filozofa Homēra radītas un labu laiku pēc šī kara, pie tam bijis akls, tādēļ nākas pieņemt, ka mūsu rīcībā esošie fakti varētu nebūt īpaši precīzi, savukārt šī varbūtība varētu ietekmēt filmā atspoguļoto notikumu kvalitāti, kas savukārt varētu nepareizi un pat degradējoši atklāties skatītāju uztverē par vēsturi. Pievēršoties šim faktoram, arī aplūkosim filmas „Troja” notikumu attiecībā pret vēsturi, autentiskumu.
Filma pārsteidz ar savu patriotiski reālistisko gaisotni. „Trojas” veidotāji bija izvairījušies no pretrunām, iz mīta izsijājot tikai reālistisko: pirmkārt – zinātnes un mītisma strīdus tēls, viens no galvenajiem personāžiem „Trojas kara” aktivitātēs – grieķu cīnītājs, Dieva dēls, Ahilejs.
…