Es uzskatu, ka dalījums tiesību nozarēs ir viennozīmīgi nepieciešams, jo tādā veidā visas tiesības tiek sistematizētas, tiek radīta lielāka skaidrības un sakārtotības izjūta, kā rīkoties konkrētā dzīves situācijā. Tiesību dalījums nozarēs palīdz cilvēkiem orientēties dažādos dzīves procesos un notikumos. Galvenās tiesību nozares ir konstitucionālās tiesības, cilvēktiesības, saistību tiesības, lietu tiesības, krimināltiesības un administratīvās tiesības.
KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS.
Konstitucionālās jeb valsts tiesības ir vadošā, nosakošā tiesību nozare. Pārējās ir pakārtotas un izrietošas no konstitucionālajam tiesībām.
Konstitucionālas tiesības kā nosakošās paredz valsts varas iedalījumu likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. Konstitūcija atbilstoši šim varām formulē un reglamentē katras varas funkcijas, nepieļaujot to pārklāšanos, dublēšanos, precīzi nošķirot likumdošanas procesu no likumu izpildīšanas un tiesu spriešanas.
LR Satversmē tiek izmantots Monteskjē iedalījums trīs varās. Konstitucionālās tiesības nosaka valsts iekārtas pamatus, reglamentējot politiskās varas realizācijas aspektus. Satversmes pirmajā pantā ir noteikts, ka Latvija ir demokrātiska republika, līdz ar to tiek reglamentēts, ka likumdošanas vara pieder sabiedrībai - tās gribu realizē parlaments jeb Saeima.
CILVĒKTIESĪBAS.
Konstitūcija kā augstākā juridiskā spēka akts atspoguļo un fiksē politisko spēku attiecību, nosakot cilvēka lomu politiskajās aktivitātēs un iespējas ietekmēt valsts iekārtu ar to starpniecību, valsts ekonomisko virzību un cilvēka brīvību, tiesību un pienākumu nodrošināšanu.
Konstitūcija politiskajā sistēmā nosaka, kāds ir spēku samērs starp indivīdu un valsti, nosaka, kā politiskās aktivitātēs ar politisko partiju starpniecību cilvēks var iesaistīties visas sabiedrības un valsts lietu kārtošanā. Politiskā sistēmā bez politisko partiju aktivitātes lomas valsts dzīvē tiek noteikta vieta citām cilvēku aktivitātes izpausmes formām - nevalstiskiem formējumiem, sabiedriskām organizācijām, reliģiskām organizācijām, sporta organizācijām un korporācijām.
Konstitūcija kā augstākā juridiskā spēka likums nosaka cilvēka statusu, brīvības, tiesības un pienākumus.
Konstitūcijā un uz tās pamata izdotajiem likumiem par sabiedriskajām organizācijām un apvienībām ir paredzēta cilvēku aktivitātes un darboties vēlēšanās apvienošanas loma, nosakot sabiedrības formējuma tiesības līdzdarboties valsts funkciju realizēšanā. Cilvēka brīvības un tiesības nosacīti var iedalīt trīs grupās:
1. Politiskās tiesības - svarīgākā ir tiesība apvienoties sabiedriskos formējumos un, jo sevišķi apvienoties politiskās partijās, ar kuru starpniecību iesaistīties priekšvēlēšanu cīņā, kur gūstot panākumus, kļūstot par likumdevēju, ietekmēt gan likumdošanas procesu, gan likumu kvalitāti.
…
