Pirmo reizi ģenētiski modificēti augi komerciālā sējumā uzdīga ASV 1996. gada pavasarī. Pa šo laiku ģenētiskas pārmaiņas ir veiktas salīdzinoši lielam skaitam augu, tomēr visplašāk tiek audzētas tikai četras kultūras: sojas pupiņas (51%), kukurūza (31%), kokvilna (13%) un eļļas rapsis (5%). Krietni mazākā apjomā audzē tomātus, papaiju, kartupeļus, ķirbjus un cigoriņus. Saskaņā ar «Worldwatch Institute» nesen publicētā pētījuma rezultātiem, ģenētiski modificētu augu (ĢMA) īpatsvars 2007. gada ražā pasaulē bijis 9% jeb 114,3 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākais ĢMA audzētājs joprojām ir ASV – tur modificētas kultūras aug jau gandrīz 60 miljonos ha. Tālāk seko Argentīna ar 19,1 milj. ha un Brazīlija ar 15 milj. ha plašiem ĢMA sējumiem.
Ļoti daudzi cilvēki nevēlas ēst produktus, kas satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Varam jau cerēt, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un varam ticēt Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju solījumiem, ka visi ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošie produkti ir atbilstoši marķēti, tāpēc atliek vien uzmanīgi izlasīt produkta sastāvu, lai izvairītos no ĢMO apēšanas vai izbarošanas lopiem.…