Eseju, mikro pētījumu izvēlējos rakstīt par virzienu, ko ir pētījis Georgs Zimmels, un tas ir – svešinieka socioloģija. Zimmels ir ieviesis šo tematu socioloģijā. „Viena no socioloģijas populārākajām idejām ir tā, ka mūsdienu sabiedrību raksturo indivīda pašrealizācijas formu diferenciācija. Tomēr vienlaikus noris procesi, kas veicina šādu sabiedrisku atšķirību rašanos un kurus sauc par eksklūziju un marginalizāciju”[1; 127] Pārsvarā mums vārds „svešinieks” asociējas ar kaut ko negatīvu, tas nav pazīstams, ir nepierasts, nepazīstams. Taču ir arī savādāki skatījumi, piemēram, kā, interesants, savādāks, aizraujošs. Zimmela galvenā svešinieka pazīme ir tuvuma un tāluma vienotība. Kā priekšnoteikumu minēto tuvuma un tāluma vienotību raksturo trīs jēdzieni: distance, robeža un kustīgums. „Abstand (vāc.) – viena no šā vārda nozīmēm ir distance. Jēdzienu „distance” socioloģijā ieviesa arī Zimmels. Parasti ar jēdzienu „sociālā distance” raksturo sociālo grupu un personu tuvības vai atsvešinātības pakāpi.” [2] Zimmels raksta, ka distance starp svešinieku un viņa grupu ir atkarīga no kādas sākotnes. Svešinieks ir tas, kas ienāk grupā vēlāk, pēc tam, kad grupa jau ir izveidojusies, un kurai jau ir sava pastāvēšanas vēsture. Norisinās dažādas sociālas darbības, kuru laikā svešinieks tiek pieņemts grupā, vai netiek pieņemts. Svešinieks ir kādas grupas loceklis, kurš šajā grupā paliek distancēts. Savā ikdienas un profesionālajā dzīves pieredzes laikā mēs visi esam bijuši svešinieku lomā, piemēram, sākot studijas, iesaistoties jaunā kolektīvā, mainot darbus, iekāpjot trolejbusā u.c. Visās šajās grupās mēs esam svešinieki, izņemot tikai tos variantus, kur mēs iesaistāmies grupā, kura ir sākusi tikko veidoties, un kurai nav sava pastāvēšanas vēsture.…
