Kā arī ar apzīmējumu „konservatīvs” parasti saistās samērā negatīvas emocijas, jo tas saistās ar kaut ko, kas nepieņem pārmaiņas un ir iestrēdzis pagātnes ideju sprostā, bet valoda bez tās nevarētu izpildīt savu galveno, proti, komunikācijas funkciju. Tāpat arī viela pārdomām ir E. Kasīrera citētais Epiktērs, kas uzsver, ka „cilvēku uzbudina un satrauc nevis lietas, bet gan pašas fantāzijas un domas par lietām”3 . Šo citātu ir viegli sasaistīt ar katra indivīda dzīvi kaut vai vērojot mazu bērnu, kas tikai apgūst valodu un pasauli sev apkārt. Viņu dara laimīgu un sajūsmina viņam zināmās lietas un, piemēram, nezinot cik gardas ir konfektes un saldējums, arī svaigs kartupelis un burkāns liekas kaut kas lielisks. Pretēji pieaugušajiem, kas apzinās visu sev apkārt un jebkuros dzīves apstākļos spēj sevi noskaņot uz kaut ko negatīvu – labi, man ir BMW markas automašīna, bet varētu tak būt Bentlijs vai man ir ģimene, kas mani mīl un atbalsta, bet varbūt „tur ārā” ir kaut kas pavisam jauns, svaigs un neapgūts, kas spētu mani darīt vēl laimīgāku. Tieši tāpēc man kā nu jau pieaugušajam, rodas vēlme smelties iedvesmu un piemēru no bērnu nesamaitātās prieku un atklājumu pasaules un mudināt uz to arī savus līdzcilvēkus. …