Izlasot Hosē Ortegas I Gaseta darbu ”Masu sacelšanās” un vēstules no Seneka darba, man kļuva skaidrs, ka šie abi darbi savā starpā savienojami ir ļoti grūti, taču abos šajos darbos var savā ziņā var vilkt paralēles ar mūsdienu sabiedrību un tajā notiekošajiem procesiem. Kā jau minēju, kopīgo šajos darbos gandrīz neatradu, tāpēc turpmāk rakstītajā vairāk vai mazāk būs runa par atšķirībām iepriekšminēto autoru darbos.
Sabiedrība veido indivīdu, taču tajā pašā laikā indivīdi veido sabiedrību, tāpēc viss, kas notiek ar sabiedrību, skar arī indivīdu un viss, kas notiek ar indivīdu, kaut kādā veidā skar arī sabiedrību.
Lai gan Gaseta darbs ”Masu sacelšanās” ir rakstīts 20. gs vidū un sevī ietver daudzas tajā laikā izplatītas idejas, kā arī samērā spilgti raksturo sabiedrībā pastāvošo kultūru un uzskatus, daudz ko var attiecināt arī uz mūsdienām, uz 21. gs sākumu. Ir pagājis gandrīz pusgadsimts, daudz kas ir mainījies gan tehniskā progresa ziņā, gan dažādu zinātņu attīstības ziņā, taču, paraugoties uz sabiedrību (masām) kopumā, tajā valdošie uzskati par to, kāds ir vidusmēra sabiedrības loceklis, ir saglabājušies līdzīgi, kādi tie bija 20. gs. Līdzīgi ir arī ar Lūcija Annēja Seneka darbu ”Vēstules Lucīlijam par ētiku”. Seneka dzīvojis no 4. gada p. m. ē. līdz m. ē. 65. gadam un bija viens no Senās Romas autoriem. Iepriekšminēto darbu viņš ir sarakstījis gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu, taču ļoti daudzi no vēstulēs izteiktajiem padomiem ir saglabājuši savu nozīmi un vērtību arī mūsdienās. Nenoliedzami laiki ir mainījušies, taču cilvēka daba pašā pamatā nav mainījusies, jo, kā pierāda šis darbs, arī pirms daudziem gadsimtiem cilvēkus nodarbinājušas apmēram tās pašas problēmas, kas nodarbina 21. gadsimtā.
Daudzas no Gaseta darbā izteiktajām idejām man likās interesantas un pārdomu vērtas. Gasets sabiedrību it kā sadala divās daļās – mazākums un masas. Ar masām viņš saprot cilvēkus bez īpašiem tituliem un atšķirības iezīmēm – parasti, viduvēji cilvēki, taču tiem nebūt nav jābūt proletariātam, jo nereti arī aristokrātijas pārstāvjus Gasets pieskaita pie masām. Gasets runā par masām, viņu domāšanu un kultūru, bet Seneka lieto tādu vārdu kā ”pūlis”, kas raksturo sabiedrībā pastāvošo vairākumu. Sekošana masām (pūlim) pēc abu autoru domām vairāk ir negatīva, nekā pozitīva. ”Saskare ar pūli nes tikai ļaunumu: tur nav neviena, kas mums neieteiktu vai neuzspiestu kādu netikumu vai nemanot neaplaistu ar to.” (Seneka, 7. vēstule)
Gasets uzsver indivīda psiholoģisko, ne fizisko piederību masām – indivīdam ir jāapzinās sevi, kā daļai no lielās masas. Cilvēki, kas ietilpst masā, ”peld pa straumi” – cilvēkam nav nepieciešams pašam neko darīt, domāt vai kaut ko jaunu projektēt, jo arī bez tā viss virzās uz priekšu.
…
