Indivīds, reliģiozitāte un mistiskā apziņa Viktora Peļevina romānos

“Generation-P” un “Šausmu ķiveres” varoņu reliģiozitāte nav viennozīmīgi definējama vai traktējama. Tā var šķist drīzāk margināla, jo šie indivīdi nav uzskatāmi kā reliģiozi, ar reliģiju saistītie rituāli un pārliecības romāna varoņiem nav būtiskas un tie netiek integrēti varoņu ikdienas dzīvē. Tajā pašā laikā var manīt heteronomu reliģiozitāti, tas ir, indivīds ir reliģiozs, tomēr ar reliģiju saistītie ieradumi neizriet no indivīda iniciatīvas. Un arī šajā gadījumā nevar runāt par reliģiozitāti kādu konkrētu reliģiju ietvaros. Drīzāk te jau varētu runāt par tādu abstraktu mūslaiku reliģijas fenomenu kā internets, informācijas plūsma un tehnoloģijas, kas Peļevina varoņiem ieņem reliģijas vietu. Tatarskim “Generation-P” šī reliģiozitāte veidojas vairāk no ārējās ietekmes, ne autonomi indivīdam pašam uzturot tās aktualitāti savā ikdienā. Tiesa, viņa gadījumā šīs ārējās ietekmes dažādu apstākļu sakritībā ir ļoti daudz. “Šasumu ķivēr”, kur varoņi ir “ieslodzīti” čatā jeb labirintā, var runāt gan par ārējo ietekmi, kas nāk no “Šausmu ķiveres”, kura tad ved sarunu, gan var netieši redzēt autonomas reliģiozitātes piemēru. Dziļākajā būtībā čata dalībniekiem internets ieņem fundamentālu lomu indivīda dzīvē, indivīds izprot tās ideoloģiju un pilnībā to integrē savā dzīvē. Šī reliģija – internets “Šausmu ķiveres” varoņiem lielā mērā ir pamatā indivīda dzīves pārliecībām un uzvedībai. …