Rūdolfs Blaumanis lugā „Indrāni” ļoti spilgti apraksta dažādo paaudžu savstarpējās attiecības un dažādos uzskatus. Katrai paaudzei ir savas raksturīgās iezīmes, kuras atklājās gan Indrānu tēvā, gan Edvartā.
Indrānu tēvs bija ļoti strādīgs, viņš centās savu darba mīlestību ieaudzināt arī savos bērnos un kalpos. Kaut arī viņš bija ļoti vecs, Indrānu tēvs cēlās agri un darbojās līdz pat krēslai, taču Indrānu māte par viņu raizējās:
„Strādāt strādā kā zirgs, ēdin ēd kā gailis.”
Indrānu tēvam bija svarīgas visas senās tradīcijas, kuras viņš ievēroja. Viņš uzskatīja, ka ap Indrānu māju jāaug ošiem, jo tie simbolizēja ģimeniskumu:
„Tīrumam vajaga labuma, sētai košuma [..]”
Edvarts, lai arī ļoti strādīgs, apprecoties ar Ievu, aizgāja no Indrāniem un pameta saimniecību. Manuprāt, Edvarta paaudzei tas bija ļoti raksturīgi, jo viņam galvenais bija peļņa, nevis estētiskums un ģimeniskums, taču no tēva viņam bija saglabājusies darba mīlestība.…