Politisks kurss, kas lielākoties saistīts ar jaunattīstības valstu modernizāciju, ir industrializācija. Šajās valstīs šis process parasti sākas ar tādu vienkāršo preču ražošanu, kas var aizstāt importētas preces. Industrializācija ir būtiski svarīgs tautsaimniecības attīstības un lielā mērā arī pilsētu izaugsmes nosacījums.
Industrializācija ir mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana. Tas nozīmē:
1) Manufaktūru ražošanas pārvēršanos mašinizētā rūpnieciskā ražošanā
2) Kādas valsts pārvēršanos no atpalikušas agrāras valsts industriālā valstī
3) Pasākumu kopumu, ar ko tiek realizēta rūpniecības attīstība
4) Modernu rūpniecisko metožu un organizācijas formu ieviešana ražošanas nozarēs (piemēram, lauksaimniecības industrializācija)
Rietumu civilizācijas vēsturē rūpniecība ir pieredzējusi un vēl pieredzēs daudzas revolūcijas. Par revolūcijām nereti tiek dēvēti laika posmi, kad norisinās straujas izmaiņas tehnoloģijā, un tas ir visnotaļ pareizi. Tomēr no vēstures viedokļa industriālā revolūcija ir bijusi tikai viena, proti, tā, kad pirmoreiz norisinājās pāreja no agrārās, uz roku darbu balstītas ekonomikas pie tādas, kur noteicošā ir preču ražošana pilsētās un mehanizēts ražošanas process.
Aizvien augoša pašpaļāvība, pašapziņa un cerību spārnota vēlme vairot gan savu, gan līdz ar to arī valsts labklājību. Tamlīdzīgi priekšnoteikumi un tāds ļaužu slānis 18. gs. Pastāvēja tikai Eiropā, un bez šiem cilvēkiem industriālā revolūcija nebūtu notikusi.
…
