Ingas Ābeles stāsta "Uzdāviniet man vijolīti" interpretācija

3.3.2. Forma
Sižets. Domāju, ka Ingas Ābeles stāstā „Uzdāviniet man vijolīti” ir pielietots ceļojuma sižeta veids, jo Biruta, galvenais tēls, stāstīja visu no sava skatu punkta un pieredzes. Stāsts iesākās ar žurnālistes apciemojumu, lai uzdotu jautājumus par Ilju, puisēnu, kura gados vecā Biruta bija iemīlējusi, turpinājās ar monologu sarunu par Ilju, kas izraisīja visdažādākos jūtu uzplūdus un atmiņas un visbeidzot nobeigumā Biruta uzzināja, ka Ilja ir labākais Baltijas vijolspēlmanis un viņas pūles un centība ir atmaksājusies un Ilja piepildīja savu sapni – spēlē vijoli, tikai diemžēl pats Ilja Birutai par to tā arī nepateicās.
Visi šie notikumi ir izkārtoti secīgi un bija daži nelieli paralēlie sižeti, kad Biruta novērsās no tēmas par Ilju un pieminēja kaut ko apkārt notiekošu vai arī nelielas atkāpes, kad Biruta gremdējās atmiņās. Manuprāt, sižeta virzītājs ir Birutas iekšējais pārdzīvojums par Iljas zaudēšanu, pārstāsts par notikušo.
Mākslinieciskā telpa un laiks. Stāsta notikumi risinājās Birutas dzīvoklītī, vieta netika ieplānota, nav īpašas nozīmes. Bezsižetiskais laiks – Birutas atmiņas. Stāstā ir izmantots hronotops, ir vienots laiks visam stāstam, aptuveni pieci gadi atpakaļ, kad atstāstītie notikumi norisinājās.
…