Izrādes "Skroderdienas Silmačos" recenzija

Sākoties izrādei un paceļoties priekšskaram, paveras diezgan interesanta aina – ierastā lielā vainaga virs pašas skatuves vietā uz skatuves ir izvietota divstāvu māja šķērsgriezumā. Tā arī ir tā galvenā dekorācija, kura tiek transformēta dažādos izskatos izrādes laikā un to dara paši aktieri. Tas ir kaut kas jauns, katrā ziņā neredzēts un izsauca manī tikai pārsteigumu par to, ka Skroderdienas var parādīt arī citās dekorācijās.
Ļoti pozitīvi vērtējams aktieru devums izrādei – izcils, spožs un veiksmīgi pasniegts. Sākšu ar Antoniju Ditas Lūriņas izpildījumā. Šī Antonija ir jaunatklājums Skroderdienām – skaista, ziedoša un kaislīga, kas izrādi atdzīvina. Šķiet tā ir pavisam savādāka Antonija kādu esam raduši redzēt. Iepriekš man tā likusies bikla, pelēka un malā stāvoša.
Dūdars Aināra Ančevska veidolā – izskatīgs, korekts un tieši tur, kur vajag. Neesmu redzējusi daudz izrādes ar Ančevski, tomēr šī loma viņam ir izdevusies.
Kārlēns kā jau Kārlēns – trakulīgs, jauns un humora pilns tēls Artura Krūzkopa izpildījumā, kurš tandēmā ar Jāņa Vimbas spēlēto Rūdi veido lieliskas humora pilnas izrādes ainas.
Mazliet neveiksmīgi šķiet izveidota pirts aina. Iepriekšējos iestudējumos tā bija sakāpinātu emociju, sirsnības pilna, bet šajā tā bija mazliet neveikla. Nesaprotama šķiet izvēle Auces lomai – LKA Teātra režijas specialitātes studente Paula Prozoroviča. Lai gan es nebiju uz pirmizrādi, tomēr jau pēc nospēlētām izrādēm ir jūtam jaunās aktrises saspringums, nervozums un nespēja līdz galam iejusties izrādē. Šķita, ka apkārt esošie aktieri rāvās, lai kaut kā atveidotu šo ainu sirsnīgu kā laimes zemē.
…