Izsisto (sasisto) logu teorijas nozīme noziedzības novēršanā mūsdienās

Policija ar sasisto logu teoriju ir kļuvusi saistīta ar pretrunīgi vērtētu policijas praksi, piemēram, Ņujorkas pilsētas policijas departamenta izmantoto "apstādini un pārbaudi". Atbildot uz to, Bratons un Kelings ir rakstījuši, ka “saplīsušu logu” uzraudzību nevajadzētu uzskatīt par “nulles toleranci” vai “centību”, bet gan kā metodi, kurai nepieciešama rūpīga apmācība, vadlīnijas un uzraudzība un pozitīvas attiecības ar kopienām, tādējādi to saistot sabiedriskajai kārtībai.
Pirms sasisto logu teorijas izstrādes un ieviešanas, tiesībaizsardzības iestāžu speciālisti un policija galvenokārt pievērsās nopietniem noziegumiem; tas ir, lielākās bažas bija par noziegumiem, kas tika uzskatīti par vissmagākajiem un izrietēja no upura, piemēram, izvarošanu, laupīšanu un slepkavību. Vilsona un Kelinga viedoklis bija atšķirīgs. Viņi uzskatīja, ka smags noziegums ir garākas notikumu ķēdes rezultāts, teorējot, ka noziegums ir radies no nesakārtotības un ka, ja nekārtības tiek novērstas, nopietni noziegumi nenotiks. Viņu teorija arī uzsver, ka nekārtību izplatība rada bailes pilsoņiem, kuri ir pārliecināti, ka šī teritorija nav droša. Šis atsaukums no sabiedrības vājina sociālo kontroli, kas iepriekš noziedzniekus kontrolēja. Kad šis process sākas, tas pats sevi baro. Traucējumi izraisa noziedzību, un noziedzība rada turpmākas nekārtības un noziegumus.
…