Sen, senos laikos bija karaļvalsts – Liliputija. Liliputijā valdīja karalis ar karalieni, tai vakarā ,kad viņiem piedzima meitiņa pie viņiem ieradās trūcīga , veca večiņa, kas karali brīdināja, lai karalis nekad nesadarbojas ar Ļauno burvi, jo citādi var nākties ciest viņa meitai. Karalis neticēdams liek večiņu padzīt. Pēc tam karalis nevienam to nebija stāstījis, tādēļ pats arī to aizmirsa.
Pēc septiņiem gadiem nomira karaliene. Visa karaļvalsts ļoti pārdzīvoja it sevišķi karalis. Meitai karalis sāka mazāk pievērst uzmanību un lielāko dienas daļu pavadīja karalienes istabā.
Tad to padzirdējis Ļaunais burvis, steigšus steidzās pie karaļa. Satikdams karali viņš sāka runāt par to, ka daudzi viņa karaļvalstī ciešot no bada, un piedāvāja karalim noslēgt ar viņu līgumu. Karalis šo līgumu noslēdza. Karalis par šo līgumu nevienam nestāstīja, bet viņš nolēma, ka pastāstīs par to savai meitai, kad viņai paliks 15 gadi.
Ļaunais burvis katru gadu aizjāja uz karaļvalsti un paņēma sev līdzi divpadsmit karaļvalsts iedzīvotājus. Iedzīvotāji nesaprata kāpēc tas viss tā notiek vienīgais, kas to zināja bija karalis.
Bet gāja gadi un katru gadu tas atkārtojās, bet arī princese Karlīne auga un ar katru gadu kļuva arvien skaistāka un skaistāka.…
