"Jā" ģenētiski modificētiem organismiem

Es uzskatu, ka ģenētiskajai modifikācijai ir jābūt, jo ilgtermiņā tā varētu uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Viscaur cilvēces vēsturei, pirms ģenētiskās modifikācijas, mēs esam selekcionējuši, krustojuši un audzējuši augus un dzīvniekus. Mūsdienās ir attīstījusies gēnu inženierija, kas ļauj uzlabot organismu vēlamās pazīmes vai atbrīvotos no nevēlamām. Ģenētiski modificējot dzīvos organismus, piemēram, augus, tie kļūst izturīgāki pret augšanas apstākļiem, to uzturvērtība ir augstāka, kā arī pateicoties augu modificēšanai varētu uzlaboties vides kvalitāte. Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk ASV) Pārtikas un lauksaimniecības organizācija vēsta, ka slimību un kaitēkļu dēļ gadā tiek zaudēti aptuveni 20–40% no kopējās ražas, un Vides aizsardzības aģentūra vēsta, ka katru gadu visā pasaulē tiek izmantoti apmēram 5 miljardi mārciņu pesticīdu, kas maksā vairāk nekā 35 miljardus dolāru(1). Kā jau zināms, daudzi kultūraugi tiek ģenētiski modificēti ar gēnu, kas ļauj tiem aizsargāties pret parazītiem un kaitēkļiem nelietojot sintētiskos pesticīdus. Modificētais augs pats izdala herbicīdus un insekticīdus. Piemēram, gēnu Bt parasti ģenētiski ievieto tādos kultūraugos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas. Tas nāk no dabā sastopamām baktērijām, kas pazīstamas kā Bacillus thuringiensis. Šis gēns ražo olbaltumvielu, kas toksiska vairākiem kaitēkļiem un parazītiem, kas piešķir augam dabisko rezistenci, tādejādi ģenētiski modificēti kultūraugi nav tik bieži jāpakļauj kaitīgajiem pesticīdiem. Analizējot 147 pētījumus par “Ģenētiski modificēto kultūraugu ietekmi uz vidi” no 2014.gada, tika konstatēts, ka ĢMO tehnoloģija ir samazinājusi ķīmisko pesticīdu lietošanu par 37% un palielinājuši ražu par 22% (2).