Jāņa Ezeriņa noveļu analīze

Arī pēc nepabeigtās acs operācijas, viņš uztraucoties par to, ka ārstam būs dārgi jāmaksā, nolemj paslepus pa nakti izlavīties no slimnīcas, kaut redzi vēl nav pilnībā atguvis. Tā klīstot pa nepazīstamām vietām, viņam kļūst sliktāk un viņš taustīdamies iekrīt mārkā, kur aiziet bojā. Šī novele liek aizdomāties par to, ka skopums ne pie kā laba nenoved , jo aiz sava skopuma Bundulis izpostīja pats savu dzīvi. Šīs noveles paliekošais cilvēka raksturā ir skopums.
Labs raksturs ir vairāk cildināms nekā izcils talants. Talanti cilvēkiem lielākoties tiek uzdāvināti. Labs raksturs turpretī nekad netiek saņemts bez maksas. Katram tas ir jābūvē gabalu pa gabaliņam – ar savām domām, izvēlēm, drosmi un apņēmību. Izlasot noveles: ,,Mērkaķis", ,,Šaha partija", ,,Zvanītājs", ,,Cilvēks mārkā", ,,Kādas blusas stāsts" secināju to, ka cilvēka raksturā ir divas puses- paliekošais un mainīgais, taču dominējošais raksturā ir paliekošais. Liela kļūda cilvēku raksturā ir tā, ka visi vēlas kaut ko uzbūvēt, bet neviens nevēlas nodarboties ar uzturēšanu.
…