Šajā darbā plaši aplūkotas Jāņu un vasaras saulgriežu tradīcijas Latvijā un citās Eiropas valstīs, pievēršoties svētku vēsturiskajai izcelsmei, saules un uguns simbolikai, vainagu pīšanai, dziesmām, auglības rituāliem, augu nozīmei, kopīgām maltītēm, nakts nomoda tradīcijai un dažādu kristīgo un pirmskristīgo priekšstatu savijumam Eiropas kultūrās. Darba mērķis ir parādīt, ka Latvijas Jāņi ir daļa no daudz plašākas Eiropas vasaras saulgriežu tradīcijas, tomēr Latvijā tie saglabājuši īpaši izteiktu tautasdziesmu, vainagu, jāņuzāļu, ugunskuru, siera, alus, līgošanas un kopīgas nakts svinēšanas nozīmi, kas šos svētkus padara par vienu no būtiskākajām latviešu kultūras identitātes sastāvdaļām.