Ir nācies saskarties, ka krimināllieta tiek ierosināta stipri novēloti pēc noziedzīga nodarījuma veikšanas. Jo ilgāks laiks paiet no noziedzīgā nodarījuma līdz lietas ierosināšanai, jo spēcīgāk var būt mainījies cietušā psihiskais stāvoklis. Vispirms ir bijusi resoriskā pārbaude, kuras laikā cietušais nemaz nav pratināts, kad kriminālprocesa ietvaros to dara, cietušais, iespējams, vairs nesniedz objektīvu atbildi. Tam var būt vairāki iemesli. Mēdz būt gadījumi, kad agrīna nopratināšana emocionālas spriedzes dēļ var traucēt noziedzīgā nodarījuma apstākļu detalizētu noskaidrošanu.
Apkopojot visu iepriekšminēto, jāatzīst, ka izmeklēšanas procesuālo darbību cietušajam nepieciešams speciāls atbalsts un palīdzība. Kaut arī psihologa klātbūtne procesuālo darbību laikā paredzēta tikai nepilngadīgām personām un juridisko atbalstu atsevišķos gadījumos palīdz realizēt arī advokāts, sevišķi smagu noziegumu gadījumos vai smagas psiholoģiskās krīzes situācijā tikai adekvāta rehabilitācija un atbalsta personas, speciālistu klātbūtne var palīdzēt cietušajam kļūt par pilnvērtīgu procesa dalībnieku un sadarbības partneri izmeklēšanā.
Uzskatu, ka cietušās personas līdzcilvēkiem, ģimenes locekļiem, kolēģiem un draugiem būtu vairāk jāatbalsta un jāiedrošina aizstāvēt cietušā tiesības. Bieži vien cietusī persona to neizmanto, jau iepriekš pieminēto, baiļu, nezināšanas, kauna sajūtas vai citu sev zināmu iemeslu dēļ.
…