Šī ir Eseja par Jaunlatviešiem, par viņu nozīmīgumu Latvijas vēsturē, ko labu, vai tieši pretēji - sliktu darīja Latvijas tautai.
Kādreiz Latvijā bija izveidojušies divi inteliģences noslāņojumi. Veclatvieši un Jaunlatvieši. Par vienu no šiem
noslāņojumiem tiks pastāstīts, konkrētāk par - Jaunlatviešiem.
Jaunlatviešu kustība radās un pastāvēja 19. gadsimta 50. - 60. gados. Viņi centās no latviešu tautas izveidot nāciju,
kas viņiem arī izdevās.
JaunLatvieši ir jauns inteliģences virziens kuri uzstājās pret pārvācošanos centieniem, pieprasīja latviešu tautas
vienlīdzību ar citām tautām un citas lietas,kas Latvijai kā tautai un valstij.
Lai to paveiktu bija jāveic trīs galvenie uzdevumi: jāizveido sava kultūra, kura būtu brīva no vācu muižnieku un garīdznieku
ietekmes, saimnieciski jākļūst neatkarīgiem un jāiegūst juridiskā līdztiesība. Tika uzsvērts, ka latviešiem ir jāmācās!
To dēvē arī par tautas atmodas laiku,kas ilga diemžēl tikai nepilnus 20 gadus. Bija cerības, ka valdība uzlabos tautas
stāvokli ar reformām,tika nostiprināta sabiedrība ar krievu stavofiliem (sabiedriski politisku grupējumu, kuri noliedza
Krievijas sadarbību ar Rietumiem, un viņi bija pārliecināti mazo tautu ienaidnieki, līdzīgi kā vācieši), jo bija cerība ka
stavofili ierobežos Vācu muižnieku varu, bet nepievērsa uzmanību faktam, ka vinji bija monarhisti ( t.i. viņu idēals bija
vienota un nesašķeļama Krievija.)
Lai arī Jaunlatvieši cerēja, ka Krievi palīdzēs atbrīvoties no Vācu kundzības, bija kā viena liela ilūzija - viņi
nejauši palīdzēja cilvēkiem kuri kuru mērķis pārkrievot latviešus.
Lai kautkādā veidā pievērstu sev uzmanību plašākā mērogā par Vācu muižnieku patvaļu Baltijas guberņās,
Jaunlatvieši publicējās tā laika lielākajā Krievijas laikrakstā "Moskovskije Vedomosti". Jaunlatviešu idejas tautā nestas arī
tā laika preses izdevumos - "Mājas Viesi", "Sētu, Dabu, Pasauli" un ar laikraksta "Pēterburgas Avīzes" starpniecību.
…
