Kādas juridiskās zināšanas un prasmes ir nepieciešamas iedzīvotājiem finanšu jautājumos?

Lai sniegtu objektīvu un skaidri saprotamu informāciju par dažādiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā plašo interneta pakalpojumu pieejamību un attīstību Latvijā, 2011. gadā atvēra interneta vietni “Klientu skola”, kurā ir pieejami izglītojoši materiāli par biežāk izmantoto finanšu pakalpojumu būtību un to riskiem, t.sk. nākotnes kontekstā, kā arī izskaidroti finanšu sektora uzraudzības pamatprincipi, noguldījumu garantiju sistēma Latvijā un uzraugošo iestāžu kompetence, pie kurām var vērsties, ja nepieciešams. [4;10] Varam secināt, ka zināmā mērā mēs iedzīvotāji kā klienti, esam lielā mērā atkarīgi no darbinieku profesionalitātes, viņu juridiskajām zināšanām un lietpratības (legal literacy), ko šajā gadījumā varam tulkot kā uz labām zināšanām, izpratni un/vai profesionālo pieredzi noteiktā jomā, jautājumu lokā u.tml balstīta prasme savas zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Es uzskatu, ka valsts ir atbildīga par to, ka cilvēki nav informēti, jo dažkārt viņi nezin, kur lūgt palīdzību vai pretēji, lūdz to tad, kad jau viss ir par vēlu. Jebkurā situācijā varam saskatīt valsts nolaidību, jo pie krāpniecībām un juridisko lietu skaidrošanām darbojas juristi un citi pārstāvji, bet ne valsts! Ar iedzīvotājiem vajadzētu runāt skaļi un bieži, lai tie pievērstu šīs lielās problēmas uzmanību, jo ir lietas, kur atbildība būtu jauzņemas pašiem, piemēram, tads sīkums kā sīkdrukas lasīšana dokumentos, to negribas nevienam, jo liekas, ka nekas svarīgs tur nevar būt, taču jaātceras, ka tur dažkārt slēpjas tā līguma atslēga, lai viena puse paliktu pakļauta.…