Kārlis Ulmanis

Lat­vi­jas vēs­tu­rē bi­ju­ši vai­rā­ki ie­vē­ro­ja­mi, po­pu­lā­ri po­li­ti­ķi, un viens no tiem bi­ja un ir (mū­su at­mi­ņās) Kār­lis Ul­ma­nis. K.Ul­ma­nis bi­ja au­to­ri­tārs valsts pre­zi­dents, un au­to­ri­tā­rais re­žīms il­ga no 1934. līdz 1940. ga­dam. Es K.Ul­ma­ņa dar­bī­bu vēr­tē­ju po­zi­tī­vi, jo viņš ļo­ti daudz ir da­rī­jis lat­vie­šu tau­tas la­bā.
K.Ul­ma­nis lie­lu tau­tas uz­ma­nī­bu un ie­vē­rī­bu gu­va pēc 1934. ga­da 15. mai­ja ap­vēr­su­ma, kad val­stī ti­ka no­di­bi­nā­ta vie­nas per­so­nas au­to­ri­tā­ra va­ra– dik­ta­tū­ra. To­mēr ne­ska­to­ties uz to, ka val­stī past­āvē­ja au­to­ri­tārs re­žīms gan Lat­vi­jas kul­tū­ra, gan eko­no­mi­ka, gan saim­nie­cī­ba, un ci­tas jo­mas, tur­pi­nā­ja at­tīs­tī­ties. Pie­auga valsts lo­ma sa­bied­ris­ka­jā un eko­no­mis­ka­jā dzī­vē, un tas, ma­nu­prāt, ne­būt nav maz­sva­rī­gi. Pa­ma­zām ti­ka no­mai­nīts ar­mi­jas bru­ņo­jums, no ie­priek­šē­jā uz mo­der­nā­ku. Lai arī tas ne­no­ti­ka strau­ji, to­mēr tas pie­rā­da, ka pre­zi­den­tam rū­pē­ja valsts aiz­sar­dzī­ba. Pēc 1935. ga­da Lat­vi­jas de­le­gā­ci­ja dar­bo­jās Tau­tu Sa­vie­nī­bas Pa­do­mē, kas ļā­va paust sa­vas do­mas un ide­jas ci­tiem.…