Mūsdienās bieži vien dažādās politiskās diskusijās tiek uzdots jautājums – kāda tieši demokrātija ir nepieciešama un vai tā ir laba pārvaldes forma? Šobrīd neviena demokrātiska valsts nav pilnīgs demokrātijas ideāla iemiesojums, kā arī demokrātija nav kaut kas nemainīgs un pastāvīgs, jo sabiedriskā telpa arvien vairāk ietekmē jaunu izaicinājumu rašanos vecajai demokrātijas formai un tās pārvaldei. Kā kādreiz teicis Vinstons Čērčils: “Demokrātija nav perfekta valsts pārvaldes forma, taču tā pagaidām ir labākā no visām.” Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde pieblist: “Ja salīdzina demokrātisku valstu attīstību ar citām pārvaldes formām, piemēram, totalitāru vai autoritāru valsti, tad var novērot stingru korelāciju, jo demokrātiskās valstīs ir novērota lielāka labklājība un attīstība”. Bet kas tad ir demokrātija? Tās interpretējums ir apstrīdams jautājums, taču ir arī vienota izpratne par šo jēdzienu. Demokrātijas pamatā ir saprašana. Demokrātija kā politiska sistēma ir tāda valsts pārvaldes forma, kur varu īsteno tauta vai tās ievēlēti pārstāvji. Katram pilsonim ir tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā. Savukārt, LU politikas zinātnes profesors Daunis Auers norāda, ka pēdējos 13 gados visi lielie demokrātijas pētījumi, piemēram, “Freedom House” un citi, liecina, ka demokrātijas kvalitāte sarūk un valstis vairs nekļūst par demokrātijām. Bet kas tad rada šo demokrātijas kvalitātes sarukumu? Kas tad apdraud demokrātiju? Šobrīd apdraudējumu demokrātijai pasaulē var radīt vairāki aspekti: cīņa ar ekstremismu, digitālās demokrātijas negatīvā ietekme, minoritāšu tiesības, politiskais apātisms, demokrātijas lēnās lēmumu pieņemšanas dēļ radušās krīzes, kā arī citi aspekti, kuri turpmāk esejā tiks izskatīti, un tieši tādi aspekti, kas vairāk apdraud Latvijas demokrātiju.…