Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai tās interpretācija

     

    Essays2 History, Culture

Great deal: today with a discount!

Regular price:
2,49
You save:
0,40 (16%)
Discounted price*:
2,09
Purchase
Add to Wish List
ID number:703571
Author:
Evaluation:
Published: 14.04.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Extract

Savulaik mans mīļākais britu rakstnieks Džons Faulzs apgalvojis, ka romāns vispār nevar atainot realitāti, bet tikai pasniegt tās metaforas. Piekrītu rakstniekam, jo savā ziņā to pašu var attiecināt uz kino, arī tādā gadījumā, ja filma ir šķietami reālistiska, jo kino ir mēģinājums radīt ilūziju, ka ekrāna pasaule ir reālās pasaules turpinājums, tās daļa. Mēģinājumi atbrīvoties no vēstītāja subjektivitātes ir raksturīgi ne tikai kino, bet arī literatūrai, taču galā rakstnieks vai režisors vienmēr ir lielākais manipulētājs, kas rada savas prombūtnes ilūziju, bet tā ir maldīga, jo viņš jau piedāvā savu iecienītāko interpretācijas variantu, kas, viennozīmīgi, ir slikti. Savulaik Pīters Grīnevejs to definējis kā kino pamatprincipu — kino ne tik daudz ataino, bet rada savu realitāti, kas ir reālās pasaules līdzība, tātad tās interpretācija. Princips „viss gluži kā dzīvē” kā vērtējoša kategorija vispār nav vērā ņemama, jo mākslas vērtību nenosaka tās spēja vai nespēja parādīt to, ko tāpat jau gana esam redzējuši ikdienā. Materiālās pasaules loģika kino vēstījumā nedarbojas, un katra filma piedāvā savus spēles noteikumus, kuru formulēšana ir viens no kino pievilcīgākajiem elementiem.
Kā kādreiz ir teicis Ļeņins: „No visām mākslām vissvarīgākā mums ir kino...". Es šim izteicienam pilnībā piekrītu, jo kino, tas ir kas vairāk par dažu cilvēku darbu, tā ir mākslas darba radīšana un pats darbs, bet tas ir jāpaveic milzīgā komandā, kas, manuprāt, ik ar gadiem kļūst aizvien grūtāk, jo cilvēki piedod sazināties ar primitīvām frāzēm. Man pašai ir nācies iet cauri visam, kas saistīts kino radīšanu, par pamatu ņemot lugu, kas risinās uz skatuves – mēs to filmējām. Ja godīgi, tas ir ārkārtīgi komplicēts process sākot no idejas un beidzot ar grima atmazgāšanu no sejas. Šī trauslā siena starp skatītāju un aktieri ir jānojauc, bet kameras atrodas „izrādes izejas punktā”, respektīvi, mums nebija iespēju tās kustināt, jo bija pilna zāle ar skatītājiem, kas par šo izrādi bija samaksājuši. Rezultātu es tā arī neesmu redzējusi un diez vai gribēšu jebkad redzēt, jo tā, manuprāt, ir kino maģijas izšķīdināšana vecā sālsūdenī.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,89 €
Work pack Nr. 1241179
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai tās interpretācija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/703571

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register