Dabā ir nenovērtējama bagātība- augu valsts, kas sniedz neizsmeļamu barības, enerģijas un ārstniecības līdzekļu avotu.
Šodien, tehnikas un augošā informācijas daudzuma laikmetā, cilvēka nervu sistēma tiek pastāvīgi kairināta, jo intensīvais darbs neļauj cilvēkam dienas laikā atpūtināt nervu šūnas. Cilvēki nogurst no informācijas daudzuma, kas mūsu gadsimtā nemitīgi pārpludina apziņu, un mūsu psihiskie resursi atslēdzas no sajūtām un izjūtām, mēs zaudējam emocionalitāti, personisko attiecību siltumu, mīlestību un prieku. Visbiežāk slimības rodas no nepareiza dzīves veida, nepareizas domāšanas un no iedzimtības. Arvien biežāk slimību profilaksei un ārstēšanai tiek meklēti ārstnieciskie līdzekļi, kam ir maigāka iedarbība nekā rūpnieciski ražotajiem. Kā ārstniecības līdzeklis tiek izmantotas arī koku ārstnieciskās un bioenerģētiskās īpašības. [4]
Daudzas senās kultūras, bet visspilgtāk ķeltu kultūra, vērtīgu lomu piešķīra mežam (kokiem un krūmiem). Ķeltu mitoloģijā pastāvēja pasaules koks, kas ir pamatā ķeltu mājokļu arhitektonijai[1]. Mežs nozīmēja ne tikai mājvietu, svētvietu, bet arī tika sastādīti koku horoskopi un lietoti ārstniecībā. Pēc druīdu horoskopa katra cilvēka, dzimšanas datumam atbilst savs koks. Šajos horoskopos ir atrodama saistība starp kosmosa cikliem, zemes ritmiem un cilvēku īpašībām, kas atkarīgas no piedzimšanas gada dažādos periodos. Kokiem ir svarīga loma daudzu tautu mitoloģijā un reliģijā. Budisma reliģiski filozofiskajā sistēmā pazīstams Bodhi koks- ļoti vecs un svēts vīģes koks. Zem tā atpūtās Sidharta gautama- budisma pamatlicējs. Ēģiptiešu mitoloģijā viens no pirmajiem pāriem Izis un Oziriss ir cēlušies no akācijas koka. Latviešiem svētkoki bija ozoli, svētvietas- birzis, strauti. Līdzīgi pielūgšana notika skandināviem- brīvā dabā, zem kokiem, blakus svētavotiem vai no akmeņiem izveidotā svētvietā. [2]
Cilvēks ir daļa no dabas un ir atkarīgs no tās. Katram augam piemīt sava īpaša enerģija, ko tie uzkrāj augot. Ar biolokācijas metodi ir pierādīts, ka kokiem ir biolauks, kam ir ārstnieciska iedarbība uz cilvēka organismu. Ieejot mežā cilvēks nokļūst gaišas enerģijas plūsmā, kura normalizē cilvēka iekšējo enerģiju un biolauku.
…
