Koleģiāla un vienpersoniska tiesa: pozitīvie un negatīvie aspekti

Iztiesāšanas stadijā saimnieks vienmēr būs tiesnesis! Likumā par tiesu varu, 6. pantā ir teikts, kas spriež tiesu krimināllietās – „Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu.” Tā paša likuma 20. pants:
(1) Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumos, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski.
(2) Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.
(3) Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs.
Tātad, likums skaidri mums atklāj to, kad tiesa var būt gan koleģiāla, gan vienpersoniska. Koleģialitāte ir viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem. Protams, kad katram variantam ir savi, ja tā drīkst teikt, pozitīvie un negatīvie aspekti. Es centīšos apskatīties gan no tiesas puses, gan no tiesājamo puses uz šiem pretējās nozīmes aspektiem, protams, attiecībā uz kriminālprocesu. Vēl iepriekš precizējot, ka kriminālprocesa likuma 447. pants paredz krimināllietas vienpersonisku un koleģiālu izskatīšanu. …