Nozīmīgu lomu saskarsmē spēlē arī ķermeņa valoda, ar to mēs bieži vien sarunā, spējam pateikt daudz vairāk nekā tikai runājot, gan apzināti, gan nē. Acu skatiens, lūpu kustības, vai arī tas kādā pozā atrodas mūsu rokas. Piemēram, sakrustotas rokas nozīmē aisardzību, to, ka cilvēks šādi jūtās ērtāk un drošāk. Vai arī klausoties otrā sarunu biedrā, ja partneris ieliecas uz priekšu, tas nozīmē, ka cilvēks ir ieinteresēts, otra sacītajā. Katrai kustībai ir nozīme, ķermenis pats pateiks kas jādara, un kā cilvēks jūtas.
Bieži vien komunikācija ir neveiksmīga, tikai tādēļ, ka komunikanti nav izvērtējuši situāciju, un ir izvēlējušies nepareizo komunikācijas veidu pēc mērķa. Vēl varbūt viņi ir to visu sākuši no nepareizas pozīcijas, ar skatu no augšas. Šī pozīcija ir agresīva, un partneris tiek iebiedēts, tādā veidā neizpildot komunikācijas sākotnējo mērķi. Vienmēr ir jāatceras, ka vārdi ir tikai 7% no visas sarunas, un kā teikusi pasniedzēja Zigrīda Ezeriņa - Pieņemiet partneri tādu kāds viņš ir šeit un tagad! Nepazemot un neaizskart pašcieņu!, kā arī izrādīt cieņu! [2.]. Šīs lietas ir svarīgi atcerēties, lai būtu pzotīva un sekmīga komunikācija partneru starpā. Saskarsmes laikā svarīga ir informācija ko mēs cenšamies nodot, kā arī poza kurā mēs atrodamies, balss tembrs un skaļums, emocijas un darbības sarunas laikā. Svarīga arī ir attieksme ar kādu mēs dodamies komunicēt pie partnera. Komunikācija būs izdevusies tikai tad, ja abas puses būs pozitīvi noskaņotas komunikācijai, ja kaut viena puse būs negatīva, komunikācija nevar izdoties nekādā veidā. Mūsu saskarsmi/ komunikāciju ar citiem ietekmē ļoti daudz faktoru, un viss nav tik vienkārši kā mums šķiet. Šī ir tikai daļa no lietām, kas ietekmē to kāds būs komunikācijas process, un lai tas būtu veiksmīgs.
…