Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:849696
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.10.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Pītera Paula Rubensa daiļradē izpaudās visas flāmu mākslas skolas īpatnības. Rubensa mākslas pamats bija baroka galvenās iezīmes: jūtekliskuma pārsvars pār prātu, formu dinamika un smalkas dekorativitātes izcēlums. Lai arī ko Rubenss gleznoja, viņa tēli nekad nezaudēja reālās pasaules skaidru attēlojumu. Patiess īstenības attēlojums Rubensa mākslā savijās ar ārkārtīgi bagātu fantāziju – viņš bija apveltīts ar neparasti harmonisku iztēli un māku to visu nekavējoties izteikt skaidrās un izteiksmīgās līnijās. Rubensa gleznu varoņi bija pilni varenības un garīga spēka, viņa attēlotās sievietes bija apveltītas ziedošām, veselīgām miesas formām un izteiktu jutekliskumu. Rubenss sievietes ķermeņa daiļumu redzēja tieši tā kuplajās formās. Viņa gleznām raksturīgo brūngano, sarkano, arī zaļo, dzelteno un balto toņu saspēle vienmēr bija barokāli svinīga un pacilāta. Reizēm gleznās svarīgākās detaļas – galvas un rokas Rubenss gleznoja pats, bet bieži viņš tikai pieskārās gleznai ar savu otu, lai kaut kur pastiprinātu gaismas efektus vai akcentētu kādu detaļu. Rubenss strādāja ar trīs krāsu krītiņiem: ar melno iezīmēja formas ar sangīnu veidoja kailfigūru modelējumu, bet ar balto ieklāja gaismas laukumus, turklāt viņš izvēlējās tonētu papīru. Rubenss klājis netikpiski biezus krāsas slāņus, lai panāktu unikālu gaismas un ēnu spēli. Rubenss izcēla kolorīta pašvērtību; sieviešu kailfigūras attēloja rozā un cinobra (sarkans dzīvsudraba minerāls) toņos.
Baroka laikā bija tradīcija – radīt gleznas, kas ar savu emocionālo piesātinājumu kalpotu katolicisma prasībām. Galvenās iezīmes bija formu monumentāls traktējums, dekorativitāte, spilgta krāsainība, izkopts kolorīts. Populārs sižets bija svēto mocekļu ciešanas un viņu uzvaras pār mocītājiem. Starp Rubensa reliģiskajai tematikai veltītajām gleznām divas no raksturīgākajām ir altārgleznas “Krusta pacelšana” un "Noņemšana no krusta".
Gleznā "Krusta pacelšana" attēlots brīdis kad bendes un romiešu karavīri ceļ augšā lielo krustu, kur pienaglots kristus. Krusta pacēlāju ķermeņi atveidoti plastiski ļoti spēcīgās formās. Valda trauksmainas kustības, neparasti rakursi. Gleznas saspringtais saturs atveidots izteiksmīgās, spriedzes pilnās formās, kur satraukuma iespaidu vēl papildina pati diagonālā virziena kompozīcija. Figūru pozu dažādība, to sarežģītie rakursi un tēlu sasprindzinātie muskuļi liecina par fizisko spēku visaugstāko sprieguma punktu. Šim raupjajam spēkam pretstatīts un ar spēcīgu gaismēnu kontrastiem izcelts Kristus idealizētais tēls. Gleznā “Krusta pacelšana”, Rubenss izmantojis visus iespējamos kontrastu efektus un apgaismoto laukumu un ēnu savstarpējās mijas pārsteidzošo iedarbību.
Rubenss daudz gleznojis mitoloģiskas tēmas par antīko dievu un cilvēku varoņdarbiem. Tās ir šo tēmu brīvas improvizācijas, kas būtība veltītas dzīves skaistuma, vīrišķības un prieka slavinājumam. Viena no slavenākajām Rubensa radītajām mitoloģiska rakstura gleznām ir "Leikipa meitu nolaupīšana", kuras sižeta pamatā ir sengrieķu mīts.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1154815
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register