Noslēgumā, izvērtējot izlīguma iespēju kriminālprocesā, to var vērtēt pozitīvi. Tomēr ne vienmēr tam jābūt par pamatu personas atbrīvošanai no atbildības. Gadījumā, ja persona iepriekš bijusi atbrīvota no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu un atkal izdarījusi analogu noziedzīgu nodarījumu, viņa var izlīgt ar cietušo, tomēr izlīguma fakts šeit nevar būt ne par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ne atbildību mīkstinošs apstāklis. Tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu. Krimināllikumā tiek konkretizēti izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi. Krimināllikuma 58.panta otrā daļa turpmāk paredzēs, ka personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja būs izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi un persona pēdējā gada laikā nebūs bijusi atbrīvota no kriminālatbildības, noslēdzot izlīgumu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un būs pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.
Ņemot vērā, ka izlīgums Latvijas krimināltiesībās tiek praktizēts un tam ir vairāk pozitīvu rezultātu, nekā negatīvu, tad secināms, ka izlīguma institūts ir būtiska kriminālprocesa sastāvdaļa ne tikai lai atvieglotu krimināllietas izskatīšanu tiesā, ekonomētu šīs lietas izskatīšanas laiku, bet arī, lai cietusī persona rastu drošības sajūtu nākotnē un vainīgā persona apzinātos nodarījuma sekas. Ikviens noziedzīgs nodarījums ir vērtējams ne tikai pēc gramatiskās metodes kā normatīvo aktu pārkāpums, bet arī kā konflikts sabiedrībā, kas jāatrisina.
…