„Kriminoloģija, burtiski tulkojot, ir "mācība par noziegumu" (lat. crimen (crimi-nis) — noziegums; logos — jēdziens, mācība)”.1 Kriminoloģija ir kriminālistiska rakstura sociāla zinātne, kas pēta noziedzību, kas ir vēsturiski mainīga relatīvi masveidīga kriminālistika rakstura sociāla parādība, kuras pamatā ir visu noziegumu kopums, kas izdarīts konkrētajā teritorijā konkrētajā laika posmā, tās stāvokli, struktūru, dinamiku, noziedznieka personību, noziedzības cēloņus un veicinošos apstākļus, kā arī pasākumus noziedzības profilaksei un kontrolei. Kriminoloģijas jēdziena definīcijā nosaukti visi kriminoloģijas pētīšanas priekšmeti - noziedzība, noziedznieku personība, nozieguma cēloņi un veicinošie apstākļi, noziedzības profilakse un kontrole. Kriminoloģija ir zinātne par antisociālo uzvedību. Tā pēta to cilvēku grupu, kura neseko noteiktām (tiesiskām) uzvedības normām. Kriminoloģija savā būtībā ir jauna zinātne, kas cieši saistīta kā ar juridiskām zinātnēm, tā arī ar citām zinātnēm. Juridiskās jeb tiesību zinātnes, t.i. krimināltiesiskās,. kriminālprocesuālās un soda izpildes tiesības ir formulējušas noziedzības jēdzienu un veidus kodeksos, noteikušas noziedzības novēršanas formas un metodes, procesuālo kārtību, kā jārīkojas ar noziedzniekiem. Kriminālistika sintezē noziegumu atklāšanas un novēršanas tiesiskās, tehniskās un zinātniskās metodes. Liela loma noziedzības izpratnē ir arī medicīnas nozarēm (īpaši psihiatrijai), bet pēdējā laikā īpaši liela nozīme ir psiholoģijai un tiesu psiholoģijai. Noziedzība ir īpašs sociālās darbības veids, ko var dēvēt par "sociālu darbību ar mīnusa zīmi". Neviena no iepriekš minētām zinātnēm to neaptver kopumā, tāpēc ir izveidojusies jauna zinātne, kas pēta noziedzību kā parādību, kura eksistē sabiedrībā un ir saistīta ar citām sociālajām parādībām. Tā ir kriminoloģija. „Daudzi krimināltiesību speciālisti neuzskata kriminoloģiju par vispārēju teorētisku zinātni, par zinātni vispār, bet dēvē to par "disciplīnu". …
Kriminoloģijas domas izveides pirmsākumi Noziedzība un viss, kas ir saistīts ar to, ir tik pat sena kā cilvēce. Izdarīt noziegumus, lai uzlabotu savu dzīvi ir bijis kā kārdinājums visos laikmetos. Tā iemesla dēļ cilvēkus vienmēr ir interesējis jautājums par to, kādēļ tiek izdarīti noziegumi, kādi ir noziedznieki, kas ir nozieguma upuri un kādā veidā ir iespēja novērst un atklāt pašus noziegumus. Rast atbildes uz šiem jautājumiem mēģinājuši gan izcilākie domātāji senajā Grieķijā un Romā, gan viduslaiku Itālijā un Francijā, gan mūsu laikabiedri mūsdienu pasaulē. Jāteic, ka pārlasot dažādus darbus par kriminoloģijā pētītajām tēmām, arī es sev esmu atradis saistošu un noderīgu informāciju. Par cik manas bijušās un esošā darba vieta vienmēr ir bijušas saistītas ar noziegumiem un noziedzniekiem, tad, visticamākais neapzināti, esmu izmantojis kriminoloģijā pētīto un atklāto. Kā noprotams, mana praktiskā darba pieredze ir veidojusies dažādos kriminālpolicijas un probācijas dienesta amatos, kur blakus krimināltiesībām, kriminālmeklēšanai, kriminālistikai un citām zinātnēm ir iepriekš minētā kriminoloģija. Arī šobrīd, praksē un ne tikai praksē iegūtās zināšanas cenšos nodot nākamajiem policijas darbiniekiem Valsts policijas koledžā, kur docēju kriminālistikas taktikas un metodikas priekšmetu, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar kriminoloģiju.
- Kriminoloģijas domas izveides pirmsākumi
- Policistu pārkāpumi - kādu problēmu sekas
- Spānijas konstitucionālās tiesības
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Policistu pārkāpumi - kādu problēmu sekas
Essays for university1
-
Spānijas konstitucionālās tiesības
Essays for university3
-
Tiesību normas un sociālās normas
Essays for university5
-
Autortiesības
Essays for university2
-
Tiesiskā informātika
Essays for university2