Ietvertā novērošana vai līdzdalības novērojums – ir pētījums, kura laikā risinās pētnieka un respondentu sociālā interakcija, pētāmo subjektu vidē un kura laikā dati tiek iegūti sistemātiskā veidā. Parasti ar ietverto novērošanu pēta – kā cilvēki rīkojas ikdienā, kā viņi rīkojas ārpus savas kultūras kādā jaunā vidē utt. Līdzdalības novērojums ir datu vākšana, bet datu vākšanas veidi nav obligāti līdzdalības novērojums. Piemēram, ja pētnieks nejauši izvēlas kādu sabiedrības daļu, staigā pa dzīvokļiem vai mājām ar aptaujām, to nevar nosaukt par līdzdalības novērojumu.
Ietvertā novērošana var iekļaut sevī visus datu vākšanas veidi. Tās var būt interviju dažādi veidi (strukturālās, nestrukturālas), anketēšana, pārbaudes saraksti.
Novērošana var būt sadalītas divās lomas – pētnieks un pētījuma objekts. Biežāk tāda veida pētījumi tiek veikti apmēram vienu gadu, bet bieži ir gadījies, ka pētījumi tiek veikti dažu nedēļu laikā. Vispār līdzdalības novērošana nozīmē, ka pētnieks tiek iekļauts citā vidē un savāc vajadzīgo informāciju dažu nedēļu laikā, nevis viena gada laikā. Dažreiz, kad ir vajadzīgas iemaņas un resursi, ir iespējams pabeigt pētījumu tikai dažu dienu laikā.
Pirms pētījuma no vienas puses ir jāiegulda laiks jautājumu sagatavošanai, bet tik precīzi jautājumus nevajag formulēt, jo katrs pētījums ir individuālais gadījums, kuru paredzēt nav iespējams. Protams, ka pētnieki gatavo, kādus jautājumus viņi uzdos subjektiem. Jautājumi var būt substantīvie un teorētiskie. Pirmie jautājumi var iekļaut sevī vispārīgus jautājumus, bet otra tipa jautājumi ir vairāk veltīti socioloģiskai analīzei. Bieži tādi jautājumi ir par socializāciju, un sociālo kontroli. Labs pētījums kombinē gan substantīvus, gan teorētiskus jautājumus. Parasti pētījumā labāk no sākuma uzzināt kādas detaļas un pēc tam tos analizēt vispārīgajā kontekstā.
Ideālais pētījuma variants, kad pētnieks izvēlās sev objektus nejauši. Tā ir kļūda aptaujāt savus draugus un paziņas, jo paziņu lokā pētniekam ir noteikta loma un statuss, un viņi neuztver pētnieku, kā tādu, tāpēc atbildes kvalitāte būs zemāka, nekā pētnieks pētītu nejaušus cilvēkus.…
