Viena ceturtdaļa visu pasaules mežu ir lapu koku meži. Lapu koku meži sastāv no lapu kokiem, kas plešas Ziemeļamērikas centrālajā daļā, Eiropā Azijas austrumos. Šie ir lielākie lapu koku reģioni. Lapu kokiem, piemēram, ozoliem, bērziem un kļavām, ziemā nokrīt lapas. Šie meži krāšņi zaļo vietās ar mērenu klimatu un izteiktiem gadalaikiem. Vasaras ir siltas, ziemas-vēsas, un lietus līst visu gadu periodiski. Lapu koku meža veģetācijā ir trīs stāvi. Papardes un mazie augi veido meža zemsedzi. Virs tās atrodas koku stāvs. Dažos mežos starp tiem atrodas pamežs. Lapu koku mežā augsne ir bagātāka nekā tropiskajā lietusmežā. Zemi klāj trūdoši koki, kuri ir mājvieta maziem dzīvniekiem, piemēram, kukaiņiem. Lapu koku mežos rudenī valda apbrīnojams krāšņums, bet pavasarī, jeb vasaras sākumā mežos pamostas vimazākie un bīstamākie kukaiņi-ērces.
Raksturīga īpašība lapu kokiem ir lapu nomešana. Šī nepieciešamība rodas ļoti interesanta procesa rezultātā. Lapu koki ātri zaudē ūdeni no to platajām, gludajām lapām.Tāpēc ziemā, kad kokam nav iespējams uzsūkt ūdeni no sasalušās zemes, kokiem nav lapu. Jau rudenī no lapām izplūst barības vielas, lapas maina krāsu un nokrīt ogotājiem un sēņotājiem piešķirot skaistu un košu “meža paklāju” Koki pārziemo. Ziemas laikā tie izskatās kā drūmi un nedaudz atsniguši žagari. Pavasarī kokiem lapas un ziedpumpuri no jauna atveras un koki atdzīvojas paverot tukšos zarus gaiši zaļu lapu laukos.
Protams starp Kokiem un citām radībām ir mijiedarbība. To izmanto gan sēnes, gan dažādi kukeiņi un kāpuri. Lielā ozolā vienlaikus var baroties 40 000 kāpuru un mitināties gandrīz 300 dažādu kukaiņu sugu ņemot vērā ka lapu koki ir iecienītākā daudo kukaiņu mitināšanās vieta un mājas.
…
