Pasaules kara laikā 1915. gada vasarā vācu karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali. Bija apdraudēta Rīga. Krievijas valdība atļāva latviešiem dibināt nacionālas karaspēka vienības. Latviešu strēlnieku kaujas prasmi, cīņas sparu un varonību atzinīgi vērtēja daudzi laikabiedri.
Šos bataljonus varēja komandēt latviešu valodā. Atļāva arī karogus ar latviskiem uzrakstiem un īpašas strēlnieku krūšu nozīmes. Strēlniekos pieteicās lielā skaitā gan brīvprātīgie, gan arī latviešu virsnieki no citām krievu karaspēka daļām. Visvairāk pieteicās 17 – 20 gadus veci jaunekļi. ~loti daudz brīvprātīgie bija bēgļi no Kurzemes, evakuēto fabriku un darbnīcu strādnieki un mācekļi. Pavisam saformēja 9 latviešu strēlnieku bataljonus, vēlākos pulkos ( 8 aktīvos bataljonus un 9. rezerves). Gaidīja, ka tie ne tikai atkaros atpakaļ zaudēto Kurzemi, bet vispār sagādās latviešu tautai gaišāku nākotni. Kaut gan viņiem neizdevās atņemt ienaidniekam Kurzemi, tomēr viņi vismaz palīdzēja apturēt vāciešu tālāku virzīšanos mūsu dzimtenē. Viņi pacēla tautas nacionālo pašapziņu un lepnumu. Viņi darīja pazīstamu latviešu vārdu arī ārpus Latvijas robežām. Ar visu to viņi gatavoja ceļu Latvijas valstij.…